Jautājums
Kā mūžība ellē var būt taisnīgs sods par grēku?
Atbilde
Šis jautājums uztrauc daudzus cilvēkus, kuriem ir nepilnīga sapratne par sekojošajām trim lietām: Dieva dabu, cilvēku dabu un grēka dabu. Mums, kritušajiem, grēcīgajiem cilvēkiem nav viegli saprast Dieva dabu. Mēs sliecamies redzēt Dievu kā laipnu, žēlīgu Būtni, kura mīlestība uz mums iet pāri visam un aizēno spēju mums saskatīt visas Viņa pārējās raksturīgās īpašības. Protams, Dievs ir mīlošs, laipns un žēlīgs, bet pāri tam visam - Viņš ir svēts un taisnīgs Dievs. Viņš ir tik svēts, ka nav spējīgs pieciest grēku. Viņš ir Dievs, kura dusmas kvēlo pret ļauniem, negodīgiem un nepaklausīgiem (Jes.gr.5:25; Hos.gr.8:5; Zah.gr.10:3). Dievs ir ne tikai mīlošs Dievs – Viņš ir pati mīlestība! Bet Bībele saka arī to, ka Viņš ienīst visus grēka veidus (Sak.gr.6:16-19). Laikā, kad Viņš ir žēlīgs, nav robežu Viņa žēlsirdībai. ”Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu! Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā” (Jes.gr.55:6-7).
Cilvēce ir demoralizēta un samaitāta caur grēku, un šis grēks vienmēr ir vērsts tieši pret Dievu. Kad Dāvids izdarīja laulības pārkāpšanas grēku un nogalināja Uriju, tad viņš vērsās pie Dieva ar gluži interesantu lūgšanu: ”Vienīgi Tavā priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā” (Psalmi 51:6). Dāvids grēkoja pret Batshebu un Uriju. Kā gan viņš varēja teikt, ka ir grēkojis tikai un vienīgi pret Dievu? Dāvids saprata, ka visi grēki galu galā ir vērsti tikai un vienīgi pret Dievu. Dievs ir mūžīgs un bezgalīgs (Ps.90:2), tāpēc visi grēki pieprasa mūžīgo sodu. Dieva svētais, perfektais un mūžīgais raksturs ir aizskarts caur mūsu grēku. Lai arī mūsu ierobežotajiem prātiem mūsu grēki ir ierobežoti laikā, tomēr Dievam, kas ir ārpus laika, grēks, kuru Viņš nīst ir bezgalīgs. Viņa priekšā mūsu grēki ir bezgalīgi un tie ir jāsoda ar mūžīgo sodu kārtībā, lai apmierinātu Viņa svēto taisnīgumu.
Neviens šo nespēj saprast labāk, kā vien tas, kurš ir ellē. Attiecībā uz šo teicams piemērs ir stāsts par bagāto vīru un Lācaru. Abi mira. Bagātais vīrs devās uz elli, bet Lācars uz paradīzī (Lk.ev.16). Protams, bagātais vīrs apzinājās, ka viņa grēki tika paveikti vienīgi viņa dzīves laikā. Bet, interesanti ir tas, ka viņš nekad nejautā un nebrīnās kā viņš tur ir nokļuvis. Šis jautājums nekad nav uzstādīts jau esot ellē. Viņš arī nebrīnās un nejautā – vai viņš to ir pelnījis. Vai šis jums nešķiet mazliet ārkārtēji? Viņš lūdza tikai vienu – lai kāds iet uz paziņo viņa brāļiem, kuri vēl dzīvi, un brīdina viņus par šo likteni.
Tāpat kā bagātais vīrs stāstā arī katrs ellē nokļuvušais grēcinieks visā pilnībā apzinās to, ka viņš to ir pelnījis. Katrs ellē nokļuvušais grēcinieks skaudri apzinās savā sirdsapziņā un visā pilnībā ir informēts par grēku, kas arī kļūst par viņa paša nebeidzamām mocībām. Šī ir mocību pieredze ellē – cilvēka sirdsapziņa bez mitas, nerimstoši apsūdz viņu bez mirkļa atpūtas. Grēka vainas apziņa radīs kaunu un mūžīgu sevis nīšanu. Bagātais vīrs zināja, ka mūžīgais sods, kas nopelnīts dzīves laikā ir taisns un pelnīts. Tāpēc viņš ne reizi nejautāja kāpēc viņš tur ir nokļuvis un arī neprotestēja pret to.
Mūžīgā lāsta īstenība, mūžīgā elle un mūžīgais sods ir šausmīgs un uztraucošs. Bet patiesībā tas ir labi, ka esam uztraukti un nobijušies. Lai arī šis izklausās bargi un nežēlīgi, tomēr ir arī labās ziņas. Dievs mūs mīl (Jņ.ev.3:16) un vēlas, lai mēs tiktu glābti no elles (2.Pēt.3:9). Bet tāpēc, ka Dievs ir godīgs un taisnīgs, Viņš nedrīkst pieļaut, ka grēks paliek nesodīts. Kādam jāmaksā par to. Tāpēc Savā neizmērojamajā žēlastībā un mīlestībā Dievs nodrošināja maksu par grēku. Viņš sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu samaksāt sodu par mūsu grēkiem ar nāvi pie krusta mūsu labā. Jēzus nāve bija bezgalīga nāve, jo Viņš ir bezgalīgs Dievs/ cilvēks. Viņš samaksāja mūsu bezgalīgo grēku parādu, lai mums nav jācieš mūžība ellē maksājot par to pašiem (2.Kor.5:21). Ja mēs izsūdzam savus grēkus un liekam savu ticību Kristū, un lūdzam Dievam piedod mums pamatojoties uz Kristus upuri, tad esam glābti, mums ir piedots, mēs esam attīrīti, un mums ir apsolītas mūžīgās mājas debesīs. Dievs mīlēja mūs tik ļoti, ka nodrošināja visu vajadzīgo mūsu pestīšanai. Bet ja mēs noraidīsim mūžīgās dzīves dāvanu, tad izbaudīsim mūžīgās sekas par savu neapdomīgo lēmumu.
English
Kā mūžība ellē var būt taisnīgs sods par grēku?
