Jautājums
Ko saka Bībele attiecībā uz dumpīgu bērnu?
Atbilde
Ja bērns izrāda nepaklausības īpašības, tad tam varētu būt vairāki iemesli. Bargi, nemīloši un kritiski vecāki gandrīz vienmēr rada dažāda veida nepaklausību savos bērnos. Pat vispiekāpīgākais bērns būs nepaklausīgs – iekšēji vai ārēji – pret šādu vecāku izturēšanos. Dabiski, ka ir jāizvairās no šāda audzināšanas veida. Turklāt, noteikts nepaklausības apjoms pret vecākiem ir dabisks pusaudžu gados, kas rodas sakarā ar procesu, kura laikā bērni mēģina noskaidrot, nostiprināt dzīvi un atrast sevi.
Pieņemot, ka nepaklausīgam bērnam jau no dabas ir dots stipras gribas raksturs, viņš, raksturīgi tam būs ar noslieci pārbaudīt noliktās robežas; viņu vadīs spēcīga vēlme kontrolēt un viņš būs nodevies pretoties visām autoritātēm. Citiem vārdiem sakot – dumpība ir viņa otrais vārds. Kā arī, visi šie stiprās gribas bērni bieži vien ir ļoti inteliģenti un ir spējīgi ”izskaitļot” jebkuru situāciju neiedomājami ātri atrodot veidus kā pārņemt kontroli pār apstākļiem un cilvēkiem. Šie bērni saviem vecākiem var būt smags un nogurdinošs izaicinājums.
Laimīgā kārtā katru no šiem bērniem ir radījis Dievs. Gan to kāds viņš ir, gan to, kas viņš ir. Dievs mīl viņus un Viņš nav vecākus atstājis bez resursiem izturēt izaicinājumu. Pastāv Bībeliski principi attiecībā uz nepaklausīgu, spēcīgas gribas bērnu. Pirmkārt, Sak.gr.22:6 ir teikts: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš nenoklīdīs arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” Ceļš, pa kuru visiem bērniem jāiet ir ceļš uz Dievu. Ir ļoti svarīgi mācīt bērnam Dieva Vārdu. Viņam jāsaprot kas Dievs ir un kā Viņam kalpot vislabāk. Attiecībā uz stipras gribas bērnu jāsaprot, kas viņu motivē, viņa vēlmi kontrolēt un to, ka tas būs garš ceļš palīdzēt atrast viņam savu ceļu. Dumpīgam bērnam vispirms ir jāsaprot, ka viņš nav atbildīgs par pasauli - Dievs ir; bērnam jāsaprot arī tas, ka viņam vienkārši jādara visas lietas tā, kā to ir noteicis Dievs. Šis uzliek vecākiem pienākumu – absolūti būt pārliecinātiem par šo taisnību un dzīvot saskaņā ar to. Vecāki, kuri paši ir nepaklausīgi Dievam, nebūs spējīgi pārliecināt bērnu būt paklausīgam viņiem.
Ar brīdi, kad ir saprasts, ka Dievs vienīgais rada likumus, vecākiem jāieliek bērna prātā tas, ka viņi visi ir tikai instrumenti Dieva rokās un darīs it visu, lai piepildītu Dieva plānu attiecībā uz savu ģimeni. Dumpīgam bērnam ir jāmāca, ka Dieva plāns attiecībā pret vecākiem ir vadīt bērnus, bet bērniem jābūt paklausīgiem it visā. Nav pieļaujams vājums šinī jautājumā. Stipras gribas bērns sajutīs nenoteiktību jau no attāluma un ātri vien izmantos iespēju piepildīt tukšumu un pārņems kontroli. Ja ģimenē ir stipras gribas bērns, tad princips, kas norāda uz pakļaušanos autoritātēm ir ļoti svarīgs. Ja pakļautība nav mācīta bērnībā, tad nākotne būs piepildīta ar konfliktiem pret autoritātēm ieskaitot darba devējus, policiju, tiesu un militāros līderus. Vēstulē Rom.13:1-5 Pāvils skaidri māca, ka visas autoritātes ir Dieva nodibinātas un mums tām jāpakļaujas.
Kā arī, stipras gribas bērns pakļausies noteikumiem tikai tad, ja tie viņam kaut ko nozīmēs. Dodiet viņam stingru un pārliecinošu iemeslu pieņemt noteikumus; pastāvīgi un vairākkārtīgi atkārtojiet patiesību, ka viss darītais ir veikts tā, kā Dievs to ir nolicis, un arī to, ka šis fakts nav apspriežams. Izskaidrojiet, ka Dievs ir ielicis varu un autoritāti vecāku rokās mīlēt un disciplinēt savus bērnus, bet ja vecāki to nedara, tad viņi nav paklausīgi Dievam. Kad vien tas ir iespējams, atļaujiet bērnam piedalīties lēmumu pieņemšanā, lai viņš nejustos pilnīgi nevērtīgs. Piemēram, iešana uz baznīcu nav apspriežama, jo Dievs komandē mūs būt kopā ar citiem ticīgajiem (Ebr.10:25), bet bērni drīkst izvēlēties savu apģērbu (saprāta robežās), kuros solos viņi sēdēs utt. Atļaujiet viņiem plānot ģimenes brīvdienas un tamlīdzīgi.
Audzināšanā nedrīkst atkrist saskaņa, pastāvīgums un pacietība. Vecāki nedrīkst pacelt savas balsis vai rokas pret bērnu dusmās un nedrīkst zaudēt savaldību. Ja tā notiek, tad vecāki dod bērnam iespēju kontrolēt un viņš vai viņa ātri vien izzinās kā kontrolēt vecākus liekot tiem justies neapmierinātiem līdz tādam līmenim, ka tie zaudē emocionālo savaldīšanos. Attiecībā uz šiem bērniem fiziskā disciplīna bieži vien ir nesekmīga, jo viņi izbauda vecāku novešanu līdz lūzuma punktam tik daudz, ka tie jūt, ka mazas sāpes ir vērtas, lai maksātu par to. Stipras gribas bērnu vecāki bieži vien ir teikuši, ka viņu bērni smejas, kad tiek pērti, tātad šī metode nav derīga. Iespējams, ka nekur un nekādos citos apstākļos Svētā Gara augļi - pacietība un paškontrole (Gal.5:23) - nav tik ļoti nepieciešami kā vien stipras/ mežonīgas gribas bērna audzināšanā.
Nav svarīgi cik uzbudinošs audzināšanas process varētu būt, tomēr vecāki vienmēr var atrast mieru Dieva apsolījumā, ka Viņš nepārbaudīs nevienu ārpus to spēju robežām (1.Kor.10:13). Ja Dievs ir devis stipras gribas bērnu, tad vecāki var būt droši, ka Dievs nav kļūdījies un nodrošinās vecākiem vajadzīgo vadību, un dos viņiem nepieciešamās iemaņas un spējas veikt savu darbu pilnīgi. Iespējams, ka audzinot šādu bērnu vārdi ”lūdziet Dievu bez mitēšanās” (1.Tes.5:17) nekur nav pielietoti praksē tik bieži, kā šinī gadījumā. Šādu bērnu vecākiem ļoti daudz laika jāpavada uz ceļiem Tā Kunga priekšā prasot gudrību, kuru Viņš ir arī apsolījis dot (Jēkaba vēstule 1:5). Beidzot, mūsu mierinājums ir tanī, ka stipras gribas bērni, ja audzināti pareizi, visbiežāk kļūst par sekmīgiem pieaugušajiem un sasniedz augstus rezultātus it visā. Ļoti daudzi dumpīgi bērni vēlāk kļūst par drošiem Kristiešiem, un pielieto savus ievērojamos talantus kalpojot Dievam ar mīlestību un cieņu, ko tie ir mācījušies caur vecāku pacietību, pūliņiem un rūpīgumu.
English
Ko saka Bībele attiecībā uz dumpīgu bērnu?
