Jautājums
Kas ir reformētā teoloģija?
Atbilde
Vispārīgi runājot, reformētā teoloģija ietver jebkuru ticības sistēmu, kuras saknes meklējamas 16. gadsimta protestantu reformācijā. Paši reformatori savu mācību balstīja Svētajos Rakstos, kā to norāda viņu ticības apliecība "Sola Scriptura" (tikai Raksti), tādēļ reformētā teoloģija nav "jauna" ticības sistēma, bet gan tāda, kas tiecas turpināt apustulisko mācību.
Reformētā teoloģija uzsver Svēto Rakstu autoritāti, Dieva suverenitāti, glābšanu no žēlastības caur Kristu un evaņģelizācijas nepieciešamību. Tā dažkārt tiek dēvēta arī par “derību teoloģiju”, jo tā uzsver derības, kuras Dievs noslēdza ar Ādamu, kā arī jauno derību, kas nāca caur Jēzu Kristu (Lūkas 22:20).
Svēto Rakstu autoritāte. Reformētā teoloģija māca, ka Bībele ir Dieva iedvests Vārds, kas ir galvenā mēraukla un pilnībā pietiekama visos ticības un dzīves jautājumos.
Dieva suverenitāte. Reformētā teoloģija māca, ka Dievs valda pār visu radību. Viņš ir iepriekš noteicis visas lietas, kuras notiks, tāpēc nekādi apstākļi Viņu nespēj pārsteigt. Tas nekādā veidā neierobežo cilvēku gribu un nepadara Dievu par grēka autoru.
Glābšana no žēlastības. Reformētā teoloģija māca, ka Dievs Savā žēlastībā ir izredzējis atpirkt un glābt Sev tautu, atbrīvojot to no grēka un nāves varas. Reformēto mācību par cilvēku glābšanu bieži atspoguļo ar pieciem kalvinisma punktiem:
Pilnīga samaitātība. Cilvēks savā grēcīgajā stāvoklī ir pilnībā bezpalīdzīgs, atrodas zem Dieva dusmām un nekādā veidā nevar izpatikt Dievam. Pilnīga samaitātība nozīmē, ka cilvēks pats nemeklēs iepazīt Dievu, iekams Dievs savā žēlastībā viņu uz to nepamudinās (1. Mozus 6:5; Jeremijas 17:9; Romiešiem 3:10-18).
Beznosacījuma izredzēšana. Dievs, pirms mūžīgiem laikiem, ir izredzējis glābt lielu pulku grēcinieku, kurus neviens cilvēks nespēj saskaitīt (Romiešiem 8:29-30; 9:11; Efeziešiem 1:4-6, 11-12).
Ierobežotā atpirkšana.Saukta arī par "specifisko atpirkšanu". Kristus tika notiesāts par visu izredzēto grēkiem, samaksājot par viņiem ar Savu nāvi. Citiem vārdiem sakot, Viņš ne tikai padarīja glābšanu "iespējamu", bet gan patiesi to ieguva visiem, kurus Dievs bija izredzējis. (Mateja 1:21; Jāņa 10:11; 17:9; Apustuļu darbi 20:28; Romiešiem 8:32; Efeziešiem 5:25).
Neatvairāmā žēlastība. Savā kritušajā stāvoklī cilvēks pretojas Dieva mīlestībai, bet Dieva žēlastība, kas darbojas viņa sirdī, liek viņam vēlēties to, kam viņš iepriekš bija pretojies. Tas nozīmē, ka Dieva žēlastība vienmēr paveiks savu glābšanas darbu pie visiem izredzētajiem. (Jāņa 6:37, 44; 10:16).
Svēto izturība. Dievs pasargā Savus svētos no atkrišanas, tādēļ glābšana ir mūžīga (Jāņa 10:27-29; Romiešiem 8:29-30; Efeziešiem 1:3-14).
Evaņģelizācijas nepieciešamība. Reformētā teoloģija māca, ka kristieši ir pasaulē, lai to mainītu – garīgā ziņā caur evaņģelizāciju un sabiedrībā, dzīvojot svētu dzīvi un palīdzot citiem.
Reformētā teoloģija ietver arī divu sakramentu (kristību un vakarēdiena) ievērošanu, cesacionisku skatījumu uz Svētā Gara dāvanām (zīmju dāvanas draudzei vairs netiek dotas) un nedispensacionālu skatījumu uz Svētajiem Rakstiem. Reformētās draudzes augsti vērtē Žana Kalvina, Džona Noksa, Ulriha Cvinglija un Mārtiņa Lutera rakstus. Reformētās teoloģijas kopsavilkums ir atrodams Vestminsteras ticības apliecībā. Mūsdienās, draudzes, kuras pieņem reformēto teoloģiju ir reformāti, reformētie baptisti, presbiteriāņi un kongrecionālisti.
English
Kas ir reformētā teoloģija?
