Vai Dievs radīja ļaunumu?

Jautājums: Vai Dievs radīja ļaunumu?

Atbilde: Ja Dievs ir radījis pasauli un visas lietas tanī un ap to, tad pirmajā mirklī varētu šķist, ka Dievs radīja arī ļaunumu. Taču, ļaunums nav ‘’lieta’’, kā, piemēram, elektrība vai akmens. Nepastāv kaut kāds ļaunuma skaits vai daudzums. Ļaunums nepastāv pats par sevi. Ļaunuma klātbūtne liecina vienīgi un tikai par Dieva neesamību. Piemēram,- caurumi eksistē. Taču, tie var būt tikai un vienīgi kaut kur, kas jau pastāv. Tātad, kad Dievs radīja pasauli, viņš to radīja tīru un labu. Turklāt, no visām labajām lietām, ko Dievs radīja, Viņš radīja arī cilvēku un iedeva viņam brīvību izvēlēties starp labo un ļauno. Lai būtu reālas izvēles iespējas, Dievs atļāva būt kaut kam, kas ir slikts. Tātad, Dievs atļāva brīvās gribas eņģeļiem un cilvēkiem izvēlēties labo, vai arī noraidīt labo. Noraidot labo mēs izvēlamies ļaunumu. Ja starp divām labām lietām pastāv sliktas attiecības, mēs to saucam par ļaunumu, bet tas nekādā gadījumā nekļūst par ‘’lietu’’, ko būtu radījis Dievs.

Nākošais attēlojums iespējams palīdzēs saprast labāk. Ja kādam jautā- ‘’vai aukstums eksistē?’’, atbilde noteikti varētu būt ‘’jā’’. Taču, tas nav pareizi. Aukstums neeksistē. Aukstums ir siltuma neesamība. Tieši tāpat- tumsa neeksistē. Ir vienīgi gaismas neesamība. Ļaunums ir labā neesamība. Vai vēl labāk- ļaunums ir Dieva klātbūtnes neesamība jeb trūkums. Dievam nebija nepieciešams radīt ļaunumu, Viņš drīzāk atļāva pastāvēt labā neesamībai.

Ļaunums nav Dieva radīts, bet viņš atļauj ļaunumam pastāvēt. Ja Dievs nedotu ļaunumam pastāvēt, tad gan eņģeļi, gan cilvēki kalpotu Dievam automātiski, tikai pienākuma vadīti un būtu bez jebkādas izvēles. Dievs nevēlējās radīt ‘’robotus’’, kas automātiski pilda viņa pavēles. Dievs atļauj ļaunumam pastāvēt, tā dodot eņģeļiem un cilvēkiem brīvību, kalpot Dievam patiesi, vai nē.

Mēs, ar ierobežotām prāta spējām nespējam pilnīgi izprast Dieva bezgalīgumu un neierobežotību. (Romiešiem 11:33-34). Dažreiz mēs domājam, ka saprotam Dieva gribu un tikai vēlāk atklājam, ka viss viņa darītais bija domāts pavisam citam mērķim un nolūkam, nekā mēs sākotnēji domājām. Dievs skatās uz lietām no svēta, mūžīga un pastāvīga viedokļa. Mēs skatāmies uz lietām no grēcīgā, zemes un laika viedokļa. Kāpēc Dievs radīja cilvēku jau zinādams, ka Ādams un Ieva varētu sagrēkot un tādējādi ielaist ļaunumu, nāvi un ciešanas šinī pasaulē. Kāpēc Viņš radot mūs neatstāja mūs debesīs, kur mēs būtu perfekti un bez ciešanām. Šis jautājums nevar būt pilnīgi un adekvāti atbildēts. Toties mēs zinām, ka Dievs ir svēts un perfekts, un galu gala slavināms un cildināms. Dievs atļāva būt ļaunumam tikai un vienīgi, lai mums būt īsta, patiesa un brīva izvēle visā, ko mēs darām, neskatoties uz to, vai mēs Viņam kalpojam vai nē. Dievs neradīja ļaunumu, Viņš tikai atļāva tam būt. Ja Dievs to neatļautu, mēs kalpotu Dievam bez saistībām. Bez mūsu brīvas gribas un jebkādas izvēles iespējām.

Atpakaļ uz latvisko versiju