Ko saka Bībele par tenkošanu?



Jautājums: Ko saka Bībele par tenkošanu?

Atbilde:
Tulkojumā no ebreju valodas Vecajā Testamentā vārds ”tenkošana” ir definēts kā ”noslēpumu atklāšana, ziņu pienešana vai skandālu radīšana, tirgošana.” Tenkotājs ir persona, kas ir saņēmis konfidenciālu informāciju par citiem cilvēkiem un nodod šo informāciju tālāk tādiem cilvēkiem, kuriem nav nekāda sakara ar to. Tenkošana ir atšķirīga no informācijas nodošanas ņemot vērā nolūku. Tenkotāju nolūks ir celt sevi liekot citiem izskatīties sliktiem; to nolūks ir slavināt un celt godā sevi kā uzticības personu un zināšanu krātuvi.

Vēstulē Romiešiem Pāvils atklāj cilvēka dabas grēcīgumu un nelikumību norādot, ka Dievs ir izlējis Savas dusmas pār tiem, kuri noraida Viņa likumus. Tāpēc, ka viņi ir aizgriezušies no Dieva instrukcijām un vadības, Dievs ir nodevis šos ļaudis viņu pašu grēcīgajai dabai. Grēku saraksts iekļauj tenkošanu un neslavas celšanu (Rom.1:29b-32). No šiem pantiem varam redzēt, cik ļoti nopietns ir tenkošanas grēks un to, ka tas raksturo cilvēkus, kuri pakļauti Dieva dusmām.

Otrā grupa, kas bija zināma (un ir arī uz šodienu) kā tāda, kas nodevusies tenkošanai ir atraitnes. Pāvils brīdina atraitnes atturēties no laika pavadīšanas tenkojot un no slinkuma. Šīs sievietes ir aprakstītas kā ”bezdarbīgas, pļāpīgas, uzbāzīgas; tādas, kas runā to, ko neklājas” (1.Tim.5:12-13). Tā kā sievietes bieži vien pavada savu laiku viena otras mājās un strādā kopā ar citām sievietēm, viņas dzird un novēro situācijas, kuras ar laiku kļūst izkropļotas atstāstot dzirdēto vai redzēto citiem. Pāvils saka, ka atraitnes iegūst sliktu paradumu – staigāt no mājas uz māju meklējot kā nosist laiku. Slinkas rokas ir velna darbnīca un Dievs brīdina pret slinkuma pieļaušanu savās dzīvēs. Sak.gr.20:19 ir teikts: ”Kas staigā tenkodams – izmuld noslēpumu! Kam mute plata – ar tādu nepinies!”

Tomēr pilnīgi noteikti ir tas, ka ne sievietes vien ir apsūdzētas tenkošanā. Jebkurš var iesaistīties sarunā un sākt tenkot vienkārši atkārtojot dzirdētu konfidenciālo informāciju. Sakāmvārdu grāmatā ir garš saraksts, kas apraksta tenkošanas briesmas un tenku rezultāta potenciālās sāpes. ”Kas savu tuvāko nopeļ, tas bez prāta, saprātīgais cieš klusu. Kas staigā tenkodams – izmuld noslēpumu, kas stingrs garā – prot to glabāt” (Sak.gr.11:12-13).

Bībele saka, ka ”Nešķīstais saceļ ķildu, un tenkotājs šķir draugus” (Sak.gr.16:28). Daudzas draudzības ir izjukušas pārpratumu dēļ, kas sākušies ar tenkām. Visi, kas iesaistās tenkās nedara neko citu, kā vien rada nepatikšanas un izraisa dusmas, rūgtumu un sāpes draugiem. Diemžēl daudzi cilvēki dzīvo tenkojot un meklē iespējas, kā iznīcināt kādu. Bet tiekot konfrontēti, nostādīti faktu priekšā viņi noliedz savus apgalvojumus un atbild ar neskaitāmiem atrunājumiem un attaisnojumiem. Tā vietā, lai atzītu savu kļūdu, viņi vaino citus vai cenšas samazināt savu vainu. ”Muļķa mute viņam par postu, un viņa lūpas – slazds viņa dzīvībai. Tenkotāja vārdi kā gardi kumosi – glumi ieslīd pašā sirds dibenā!” (Sak.18:7-8).

Apvaldot savas mēles mēs pasargājam sevi no iznīcības un posta (Sak.gr.21:23). Mums noteikti jāsargā savas mēles un jāizvairās no tenkošanas grēka. Paļaujoties uz Viņu un pakļaujot savas vēlmes Tam Kungam mēs saņemsim no Viņa palīdzību saglabāt sevi taisnus. Lai katrs no mums spētu sekot Bībeles mācībām turot tenkošanu tālu prom no savām mutēm. Lai katrs no mums sargā savas mēles gadījumiem, kad radīsies patiesa vajadzība un atbilstošs laiks runāt.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko saka Bībele par tenkošanu?