Ko saka Bībele par slinkumu?



Jautājums: Ko saka Bībele par slinkumu?

Atbilde:
Ņūtona pirmais likums paziņo, ka kustīgs objekts saglabā kustību, bet nekustīgs objekts saglabā nekustīgumu. Šis pats likums attiecas arī uz cilvēkiem. Daži cilvēki jau no dabas ir kustīgi un cenšas pabeigt projektu, lai sāktu jaunu, bet citi ir apātiski. Viņi uzstāj, ka motivācijai ir jāpārņem viņu bezdarbīgumu un kūtrumu. Dažiem cilvēkiem slinkums ir dzīves stils, bet kārdinājums visiem. Bībele saka ļoti skaidri – Dievs nolēma, ka cilvēkam ir jāstrādā un tāpēc slinkums ir grēks. ”Ej pie skudras, tu, sliņķi, raugi, kā viņa dara, ņemies gudrībā” (Sak.gr.6:6).

Par slinkumu Bībele runā ļoti daudz. Attiecībā uz slinkumu Sakāmvārdu grāmata ir pārpludināta ar gudrību un brīdinājumiem. Sakāmvārdi māca, ka slinka persona nīst darbu: ”Sliņķa kūtrums nokauj viņu – neceļas darbam šā rokas!” (Sak.gr.21:25); sliņķis mīl gulēt: ”Durvis grozās savās virās un sliņķis – savā gultā.” (Sak.gr.26:14); sliņķis vienmēr atrod attaisnojumu: ”Sliņķis saka: uz ceļa ir lauva, lauvu māte staigā ielās!” (Sak.gr.26:13); sliņķis izšķiež laiku un enerģiju: ”Kas laisks darbā – tas maitātājam miesīgs brālis!” (Sak.gr.18:9); sliņķis tic, ka ir gudrs, bet viņš ir muļķis: ”Sliņķis paša acīs gudrāks par septiņiem, kas prot trāpīgi atbildēt!” (Sak.gr.26:16).

Sakāmvārdu grāmatā varam lasīt arī par sliņķa dzīves gala iznākumu: slinka persona kļūst par kalpu (vai parādnieku): ”Veicīga roka izrīkos, bet šļauga roka pildīs klaušas” (Sak.gr.12:24); sliņķa nākotne ir drūma: ”Rudenī sliņķis near – vasarā lūko, bet nekā!” (Sak.gr.20:4); sliņķis var nonākt trūkumā: ”Sliņķis alkst, taču neko nedabū, bet veicīgais – tas sāts.” (Sak.gr.13:4). No citiem tulkojumiem: ”slaista dvēsele alkst pēc daudz kā, bet tam nav nekā; bet centīgā dvēsele tiks padarīta bagāta” (13:4 KJV un NIV).

Kristieša dzīvē slinkumam nav vietas. Jaunais ticīgais visā patiesībā tiek mācīts, ka ”žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties” (Ef.2:8-9). Bet ticīgais var uzsākt dīku, nenodarbinātu dzīvi, ja pieņem maldīgo priekšstatu, ka Dievs negaida nekādus augļus no tā pārvērstās dzīves. Vēstulē Efeziešiem 2:10 ir rakstīts: ”Mēs paši esam Viņa darinājums, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.” Kristieši nav glābti viņu labo darbu dēļ, bet viņi izrāda savu ticību darot labus darbus pēc pestīšanas saņemšanas (Jēk.2:18, 26). Slinkums pārkāpj un apgāna Dieva nodomu – labos darbus. Bet mūsu Kungs Kristiešus pilnvaro, sniedz spēku pārvarēt miesisko tieksmi uz slinkumu dodot jaunu dabu (2.Kor.5:17).

Savā jaunajā dabā mēs esam motivēti uz čaklumu, uzcītību un produktivitāti, jo mīlam savu Glābēju, kas izpirka mūs. Mūsu vecā tieksme uz slinkumu – un visiem citiem grēkiem – ir aizvietota ar vēlmi dzīvot dievbijīgas dzīves: ”Lai zaglis vairs nezog, bet labāk lai pūlas pats savām rokām darīt labu, lai varētu dot tam, kas ir trūkumā” (Ef.4:28). Mums ir iedvesta apziņa, ka jārūpējas par savām ģimenēm: ”Bet, ja kāds par savējiem negādā, sevišķi par mājiniekiem, tas ticību ir atmetis un ir sliktāks par neticīgo” (1.Tim.5:8); mums jārūpējas arī par citiem Dieva ģimenes locekļiem: ”Jūs zināt, ka šīs manas rokas ir kalpojušas manām un to vajadzībām, kas bijuši kopā ar mani. Visās lietās es esmu rādījis jums priekšzīmi, ka, šādi nopūloties, vajag palīdzēt vājajiem, atceroties Kunga Jēzus vārdus, ko Viņš sacījis: svētīgāk ir dot nekā ņemt” (Ap.d.gr.20:34-35).

Kristieši būdami, mēs zinām, ka mūsu neatlaidīgo cenšanos Tas Kungs atalgos: ”Darīsim labu nepagurdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja vien nepadosimies. Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, īpaši tiem, kas ticībā pieder pie mūsu saimes” (Gal.6:9-10); ”Visu, ko jūs darāt, to dariet no sirds – ne kā cilvēkiem, bet kā Kungam, zinādami, ka jūs saņemsiet no Kunga savu mantojuma daļu: jūs esat Kunga Kristus kalpi” (Kol.3:23-24); ”Dievs nav netaisns un neaizmirst to jūsu darbu un mīlestību, ko esat izrādījuši gan iepriekš, gan tagad, kalpodami ticīgajiem Viņa Vārdā” (Ebr.6:10).

Kristiešiem vajadzētu strādāt Dieva spēkā sludinot un mācot. Apustulis Pāvils ir mūsu piemērs: ”ko mēs pasludinām, mudinot un mācot cilvēkus visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū. Šā mērķa dēļ es pūlos un cīnos tik daudz, cik Viņš manī darbojas ar Savu varenību” (Kol.1:28-29). Kristiešu kalpošana Dievam turpināsies arī debesīs, tomēr nebūs kavēta un apkrauta ar lāstu (Atkl.gr.22:3). Brīvi no slimībām, bēdām un grēka – pat slinkuma- svētie slavinās un godinās Dievu mūžīgi mūžos. ”Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā” (1.Kor.15:58).


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko saka Bībele par slinkumu?