Ja esmu glābts un visi mani grēki piedoti, tad kāpēc gan lai neturpinātu grēkot?



Jautājums: Ja esmu glābts un visi mani grēki piedoti, tad kāpēc gan lai neturpinātu grēkot?

Atbilde:
Šis ir ļoti līdzīgs jautājums tam jautājumam, uz kuru Pāvils atbildēja vēstulē Romiešiem 6:1-2: ”Ko tad nu sacīsim? Vai paliksim grēkā, lai vairotos žēlastība? Nē, taču! Mēs, kas esam nomiruši grēkam, kā lai mēs vēl dzīvojam tajā?” Doma, ka persona varētu ”ticēt Jēzum Kristum” kā pestīšanas devējam un turpināt dzīvot tāpat, kā tika dzīvots pirms tam, ir pilnīgi un absolūti neatbilstoša un nepiederīga Bībelei. Ticīgie Kristum ir jaunas radības (2.Kor.5:17). Kad Svētais Gars iemājo mūsos, tad Viņš maina mūsu miesiskās rīcības (Gal.5:19:21) uz garīgām rīcībām, kas rada Gara augļus (Gal.5:22-23). Kristieša dzīve ir mainījusies, jo pats Kristietis ir mainījies.

Kristietība atšķiras no jebkuras citas reliģijas ar to, ka Kristietība ir balstīta uz to, ko Dievs ir darījis mūsu labā caur Jēzu Kristu – dievišķo izpildījumu. Visas pārējās reliģijas ir balstītas uz to, ko cilvēkiem jādara, lai nopelnītu Dieva labvēlību un piedošanu – cilvēku sasniegumi. Visas pasaules reliģijas māca, ka cilvēkam jādara kaut kādas noteiktas lietas vai jāpārstāj darīt kaut kādas noteiktas lietas kārtībā, lai nopelnītu Dieva mīlestību un žēlastību. Kristietība, ticība Kristum māca, ka mēs darām noteiktas lietas un pārstājam darīt noteiktas lietas tāpēc, ka zinām, ko Kristus ir darījis mūsu labā.

Kā gan persona, kas ir izglābta no mūžīgā grēka soda ellē var turpināt dzīvot to pašu dzīvi, kas viņu turēja uz ceļa, kas ved uz elli? Kā gan kāds, kas padarīts tīrs no demoralizējošā, apgānoša grēka, var vēlēties iet atpakaļ uz to pašu izvirtības atkritumu bedri? Kā gan kāds, zinot to, ko Kristus ir izdarījis viņa labā, var turpināt dzīvot tā, it kā Viņš nav svarīgs? Kā gan kāds, saprotot cik daudz Kristus cieta visu mūsu grēku dēļ, var turpināt grēkot tā, it kā Viņa ciešanas bija mazvērtīgas un nenozīmīgas?

Vēstulē Rom.6:11-15 Pāvils paziņo: ”Tā uzskatiet arī jūs sevi kā mirušus grēkam, bet dzīvus Dievam Jēzū Kristū. Lai jūsu mirstīgajā miesā vairs nevalda grēks, kas liek paklausīt tās iekārēm! Neatdodies savus locekļus grēkam par netaisnības ieročiem, bet nododiet sevi Dievam kā tādus, kas no mirušiem darīti dzīvi, un savus locekļus dodiet par taisnības ieročiem Dievam! Grēks vairs nevaldīs pār jums, jo jūs neesat padoti bauslībai, bet gan žēlastībai. Ko nu? Vai varam grēkot, ja vairs neesam padoti bauslībai, bet gan žēlastībai? Nē, taču!’

Personai, kas ir patiesi pārvērsta un mainīta, turpināt dzīvot grēkā nav pareiza izvēle. Sakarā ar to, ka mūsu pārmaiņu iznākumā mēs esam absolūti jaunas radības, mūsu īstā vēlme vairāk nav turpināt dzīvot grēkā. Jā, mēs joprojām esam grēcinieki un grēkojam, bet grēkā grimšanas vietā tagad mēs nīstam grēku un vēlamies būt atbrīvoti no tā. Doma par ”priekšrocībām,” ko piedāvā Kristus, stāvokļa izmantošana nepareiziem mērķiem savā labā turpinot dzīvot grēcīgu dzīvi ir neiespējama. Ja cilvēks tic, ka ir Kristietis un joprojām vēlas dzīvot veco, grēcīgo dzīvi, tad tai personai ir pamatots iemesls šaubīties par savu pestīšanu. ”Pārbaudiet sevi, vai esat ticībā, izvērtējiet sevi, vai esat derīgi. Vai tad jūs neesat pārliecinājušies par sevi, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Ja ne – jūs tiekat atzīti par nederīgiem” (2.Kor.13:5).


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ja esmu glābts un visi mani grēki piedoti, tad kāpēc gan lai neturpinātu grēkot?