Kas ir nožēlošana un vai tā ir nepieciešama pestīšanai?



Jautājums: Kas ir nožēlošana un vai tā ir nepieciešama pestīšanai?

Atbilde:
Vārdu nožēlot daudzi saprot kā ”aizgriešanos no grēka.” Tomēr tā nav gluži Bībeliska izpratne par nožēlošanu. Bībeliskā izpratnē ”nožēlot” nozīmē ”mainīt prātu.” Bībele saka arī to, ka pēc patiesas un dziļas nožēlošanas par kaut ko persona mainīs savu rīcību, attieksmi (Lk.ev.3:8-14; Ap.d.3:19). Ap.d.gr.26:20 Pāvils teica: ”es sludināju grēku nožēlu, lai tie atgriežas pie Dieva un dara grēku nožēlas cienīgus darbus.” Pilnīga vārda nožēlot Bībeliska definīcija ir – prāta maiņa kā rezultātā mainās attieksme un rīcība.

Kāds nožēlošanai ir sakars ar pestīšanu? Šķiet, ka nožēlošanai attiecībā uz pestīšanu Apustuļu d. grāmata pievērš īpašu uzmanību (Ap.2:38, 3:19, 11:18, 17:30, 20:21, 26:20). Nožēlošana attiecībā uz pestīšanu ir prāta (domu) maiņa par Jēzu Kristu. Pētera mācībā Vasarsvētku dienā (Ap.d.2.nodaļa) viņš pabeidz savu runu ar aicinājumu nožēlot (Ap.d.2:38). Nožēlot ko? Pēteris aicināja visus cilvēkus, kas bija noraidījuši Jēzu (Ap.d.2:36) mainīt savus prātus par Viņu atzīstot, ka Viņš patiešām ir ”Kungs un Kristus” (Ap.d.2:36). Pēteris aicināja cilvēkus mainīt savus prātus – no Kristus kā Mesijas noraidīšanu uz ticību Viņam kā Mesijam un Glābējam.

Nožēlošanu un ticību varam saprast kā ”vienas monētas abas puses.” Nav iespējams likt savu ticību uz Jēzu Kristu kā Glābēju bez prāta jeb domu mainīšanas par to, kas Viņš ir un ko Viņš ir padarījis. Nav svarīgi vai nožēlošana rodas pēc apzināta noraidījuma, neziņas dēļ, izglītības trūkuma dēļ vai vienaldzības, bet katrā gadījumā galvenais ir tas, ka cilvēks apzinās savu iepriekšējo attieksmi un nožēlo. Katrā no gadījumiem Bībeliskā nožēlošana vienmēr ir prāta maiņa no Jēzus noraidīšanas uz Viņa pieņemšanu un uzticēšanos Viņam kā vienīgajam Glābējam.

Ārkārtīgi svarīgi ir saprast to, ka nožēlošana nav darbs ar ko mēs varam nopelnīt pestīšanu. Neviens nav spējīgs nožēlot un nākt pie Dieva, ja vien Dievs to nevelk pie Sevis (Jņ.ev.6:44). Ap.d.5:31 un 11:18 norāda, ka nožēlošana ir kaut kas, ko Dievs dod – tas ir iespējams tikai ar Viņa žēlastību. Neviens nevar nožēlot, ja vien Dievs nepiešķir nožēlu. Viss saistītais ar pestīšanu ieskaitot nožēlošanu un ticību ir rezultāts tam, ka Dievs ir pievilcis mūs Sev klāt, atvēris mūsu acis, mainījis mūsu sirdis. Dieva pacietība, kā arī Viņa nebeidzamā laipnība vada mūs uz nožēlu (2.Pēt.3:9; Rom.2:4).

Brīdī, kad nožēlošana nav darbs, kas sniedz pestīšanu, nožēlošana pie pestīšanas summējas darbos. Nav iespējams pa īstam un visā pilnībā mainīt prātu neradot pārmaiņas rīcībās. Saskaņā ar Bībeli nožēlošanas rezultāts ir uzvedības maiņa. Tāpēc Jānis Kristītājs mācīja ļaudīm: ”Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus” (Mt.ev.3:8). Persona, kas patiesi un īsti nožēlojusi Kristus noraidīšanu un pievērsusies Viņam ticībā, dos nepārprotamu liecību ar mainītu attieksmi un dzīvi (2.Kor.5:17; Gal.5:19:23; Jēk.2:14-26). Nožēlošana, pareizā tās definīcijā ir nepieciešama pestīšanas saņemšanai. Bībeliska nožēlošana ir prāta maiņa par Jēzu Kristu un atgriešanās pie Dieva ticībā pestīšanas saņemšanai (Ap.d.3:19). Pestīšanas definīcija nav aizgriešanās no grēka, bet gan neviltota un īsta uz ticību balstīta nožēlošana attiecībā pret Kungu Jēzu Kristu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir nožēlošana un vai tā ir nepieciešama pestīšanai?