Kas notiks ar cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi iespēja dzirdēt par Jēzu Kristu?

Jautājums: Kas notiks ar cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi iespēja dzirdēt par Jēzu Kristu?

Atbilde: Visi cilvēki ir atbildīgi Dieva priekšā neskatoties uz to, vai viņi ir ‘’dzirdējuši par Viņu’’ vai nē. Bībele mums saka, ka Dievs ir atklājies visā Viņa raksturā, (Romiešiem 1:20), un cilvēku sirdīs. (Salamans mācītājs 3:11). Problēma ir tā, ka cilvēka daba ir grēcīga pati par sevi; mēs visi noraidām sapratni un zināšanas par Dievu un dumpojamies pret Viņu (Romiešiem 1:21-23). Ja lietas nebūtu bijušas par godu Dievam, un ja Dievs nebūtu bijis žēlīgs, mēs visi būtu nodoti mūsu siržu grēcīgajām vēlmēm, tā atklājot mums cik nožēlojama, un nederīga ir mūsu dzīve bez Viņa. Dievs liek šo mācību saprast visiem tiem, kuri patstāvīgi noraida Viņu. ( Romiešiem 1: 24-32).

Patiesībā nav tā, ka cilvēki nav dzirdējuši par Dievu. Drīzāk problēma ir tā, ka viņi ir dzirdējuši, tikai noraidījuši dzirdēto, kā arī to, kas ir viegli saredzams dabā. 5. Mozus gr. 4:29 paziņo:’’ Bet tad no turienes jūs meklēsit To Kungu, savu Dievu, un to atradīsit, kad jūs Viņu meklēsit ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli’’. Šie panti māca svarīgu principu- ikkatrs, kurš patiesi meklē Dievu, atradīs Viņu. Ja persona patiesi un neviltoti vēlas zināt Dievu, tad Dievs darīs viņam Sevi zināmu.

Pastāvošā problēma ir,- ‘’Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu’’. (Romiešiem 3:11). Cilvēki noraida zināšanas par Dievu, kas ir vienmēr klātesošs gan dabā, gan cilvēku sirdīs, un tā vietā nolemj kalpot ‘’dieviem’’, ko paši radījuši. Ir muļķīgi diskutēt par Dieva taisnīgumu sūtot kādu uz elli, kuram nekad nav bijusi izdevība dzirdēt par Kristus evaņģēliju. Cilvēki ir atbildīgi Dieva priekšā par to, ko Viņš jau viņiem ir atklājis. Bībele skaidri saka, ka cilvēki vienkārši noraida zināšanas, tāpēc Dievs tos taisnīgi un pamatoti sūta uz elli.

Diskusiju vietā par tiem, kuri nekad nav dzirdējuši, mums kā Kristiešiem vajadzētu darīt visu iespējamo, lai viņi sadzird. Mēs esam aicināti izplatīt evaņģēliju visām tautām (Mateja 28:19-20); (Apustuļu darbi 1:8). Cilvēki jau no dabas atklāti noraida zināšanas par Dievu, tāpēc mums vajadzētu būt motivētiem izplatīt labās ziņas par glābšanu caur Jēzu Kristu. Tikai un vienīgi pieņemot Dieva žēlastību caur Jēzu Kristu, cilvēki var tikt atbrīvoti no grēkiem un izglābti no mūžīgās nošķiršanas no Dieva.

Pieņemot, ka Dieva žēlastība ir nodrošināta tiem, kuri neko nav dzirdējuši par evaņģēliju, mēs iedzīvojamies lielās nepatikšanās. Ja cilvēki, kuri nekad nav dzirdējuši par evaņģēliju tiek glābti, tad loģiski, mums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai neviens, nekad nedzird par evaņģēliju. Sliktākā lieta, ko mēs varētu darīt tanī gadījumā, ir izplatīt evaņģēliju personai, bet viņš vai viņa to noraidītu. Ja tā notiktu, tad viņam vai viņai vajadzētu tapt notiesātiem. Cilvēki, kuri nedzird par evaņģēliju, ir lemti notiesāšanai, savādāk nav motivācijas evaņģēliju izplatīt. Kāpēc riskēt ar cilvēku, kurš iespējami noraida evaņģēliju, tā nosodot sevi, ja tie jau iepriekš bija glābti tā iemesla dēļ, ka nekad nebija dzirdējuši par evaņģēliju?

Atpakaļ uz latvisko versiju

Kas notiks ar cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi iespēja dzirdēt par Jēzu Kristu?