Ko nozīmē lūgties nepārtraukti?



Jautājums: Ko nozīmē lūgties nepārtraukti?

Atbilde:
1.vēstulē Tes.5:17 Pāvils deva komandu: ”lūdziet Dievu nemitīgi.” Šī komanda var šķist mulsinoša. Skaidrs, ka mēs nevaram pavadīt visu dienu ar nodurtu galvu un aizvērtām acīm. Būtībā Pāvils saka nevis to, ka mums nepārtraukti jārunā uz Dievu, bet gan to, ka mums jāpatur Dieva apziņas un dziļas paklausības attieksme visu dienu bez pārrāvumiem. Katrs atmodas mirklis jādzīvo ar apziņu, ka Dievs ir ar mums. To, ka Viņš ir nepārtraukti un aktīvi iesaistījies visās mūsu domās un rīcībās.

Katru reizi, kad mūsu domas sāk vērsties uz uztraukumiem, bailēm, mazdūšību un dusmām, tad ar pilnu apziņu, nekavējoties katru domu jāpārvērš lūgšanā un katru lūgšanu bezgalīgā pateicības sniegšanā. Savā vēstulē filipiešiem Pāvils dod pavēli neuztraukties ne par ko, bet tā vietā caur lūgšanām un ar dziļu pateicību sirdī darīt Dievam zināmas visas raizes. ”Neesiet noraizējušies ne par ko, bet jūsu vajadzības lai top zināmas Dievam ikvienā jūsu lūgšanā, pielūdzot Dievu ar pateicību” (Fil.4:6). Ticīgos Kolosā viņš mācīja nodoties lūgšanai visā pilnībā, būt uzmanīgiem, vērīgiem un pateicīgiem (Kol.4:2). Efeziešus Pāvils pārliecinoši mācīja, ka lūgšana ir spēcīgs ierocis, kas vienmēr pielietojams garīgajās cīņās (Ef.6:18). Katru savu dienu, ko dzīvojam, lūgšanai vajadzētu būt pirmajā vietā saskaroties ar katru baiļpilnu situāciju, nemierīgu, bažu pilnu domu un katru negribētu pienākumu, kuru Dievs pavēl darīt. Ja lūgšanas netiek veiktas ik dienu, tad tas noved pie paļaušanās uz sevi, bet ne Dieva labvēlību un žēlastību. Nemitīga lūgšanās ir svarīga dzīves sastāvdaļa, pati dzīves būtība, kas nozīmē nepārtrauktu paļaušanos uz Tēvu un nepārtrauktu saskarsmi ar Viņu.

Kristiešu dzīvē lūgšana ir tikpat nepieciešama kā gaiss. Jums nav jādomā kā elpot, jo atmosfēra izdara spiedienu uz jūsu plaušām un tādējādi liek jums elpot. Tāpēc ir tik grūti aizturēt elpu un neelpot. Līdzīgi ir arī tad, kad esam piedzimuši no jauna un adoptēti Dieva ģimenē; mēs ieejam garīgajā atmosfērā, kur Dieva klātbūtne un vēlība izdara spiedienu vai ietekmi uz mūsu dzīvēm. Lūgšana ir dabiska un normāla parādība atbildot uz šo spiedienu. Kā ticīgie, mēs visi esam iegājuši dievišķajā atmosfērā elpot lūgšanas gaisu.

Nelaimīgā kārtā daudzi ticīgie aiztur savu ”garīgo elpu” uz ilgu laika periodu domājot, ka īsi, saraustīti mirkļi ar Dievu ir pietiekami, lai varētu izdzīvot. Tomēr šāda, garīgās ieplūdes aizkavēšana rada grēcīgas vēlmes un rīcības. Patiesībā, katram ticīgajam jābūt nerimtīgā saskarsmē ar Dievu, nepārtraukti jāuzturas Viņa klātbūtnē un pastāvīgi jāieelpo Viņa patiesība, lai spētu funkcionēt visā pilnībā.

Kristieši, dažreiz, vairāk jūtas drošībā paļaujoties uz savām iedomām tā vietā, lai pilnībā paļautos Dievam un uzticētos Viņam. Pārāk daudzi ticīgie apmierinās ar to, ka saņēmuši fiziskas svētības un gandrīz nemaz necenšas vai nevēlas saņemt garīgas svētības. Laikā, kad dažādas programmas, metodes un nauda rada iespaidīgus rezultātus, pastāv nosliece radīt mulsinošas neskaidrības starp cilvēku sasniegumiem un dievišķajām svētībām. Notiekot šim, dedzīga ilgošanās pēc Dieva un ilgas pēc Viņa palīdzības būs iztrūkstošas. Nerimtīga, pastāvīga un nepārtraukta lūgšanās ir svarīga daļa ticīga Kristieša dzīvē, un plūst no pazemības un pilnas paļaušanās uz Dievu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko nozīmē lūgties nepārtraukti?