Ko saka Bībele par lepnumu?



Jautājums: Ko saka Bībele par lepnumu?

Atbilde:
Pastāv nozīmīga atšķirība starp lepnuma veidu, ko Dievs nīst (Sak.8:13) un lepnuma veidu, ko jūtam pēc labi padarīta darba. Lepnuma veids, kas rodas no sava paša taisnīguma ir grēks un Dievs to nīst, jo tas ir kavēklis Dieva meklējumos. Psalmā 10:4 ir teikts, ka lepnais ir tik ļoti pārņemts ar sevi, ka tā domas ir tālu prom no Dieva: ”Ļaundaris lepns – nemeklē Viņu! To vien prāto, ka Dieva nav.” Citos tulkojumos lasām: ”savā lepnumā ļaunais nemeklē Viņu; visās viņa domās Dievam nav vietas” (NIV). Augstprātīgs lepnums ir pilnīgs pretstats pazemības garam, ko Dievs vēlas mūsos redzēt. ”Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība” (Mt.ev.5:3). ”Garā nabagie” ir tie, kuri atpazīst savu pilnīgo garīgo sabrukumu un nespēju nākt pie Dieva savrup no Viņa dievišķās žēlastības. No otras puses, lepnais ir tik ļoti sists ar savu lepnuma aklumu, ka domā - viņam Dievs nav vajadzīgs. Vai pat vēl sliktāk – Dievs viņus pieņems tādus, kādi viņi ir, jo ir to pelnījuši.

No sākuma līdz pat beigām Svētie Raksti runā par lepnuma sekām. Sak.gr.16:18-19 ir mācība par to, ka: ”pirms bojāejas nāk lepnība un pirms krišanas – augstprātība! Labāk ar nabagiem liekt galvu nekā ar lepnajiem dalīt laupījumu. ” Sātans tika izdzīts no debesīm lepnuma dēļ (Jes.14:12-15). Viņu pārmāca savtīga pārdrošība mēģināt aizstāt Dievu ar sevi kā likumīgu valdnieku pār visu universu. Bet Sātans nonāks ellē pēdējā Dieva tiesas dienā. Tie, kuri izaicinoši nepakļaujas Dievam nesaņems neko citu, kā vien postu (Jes.14:22).

Lepnums daudzus cilvēkus attur no Kristus pieņemšanas. Pastāvīgais lepno cilvēku klupšanas akmens ir nespēja atzīt to, ka viņi ir grēcīgi. Viņi nespēj apliecināt, ka mūžīgās dzīves iegūšanai pašu spēkos nav darāms nekas. Mums nav jābūt lepniem par sevi. Ja vēlamies lepoties, tad mums ir jāsludina Dieva slava un godība. Viss, ko sakām par sevi nav vērts neko Dieva darbos. Svarīgi ir tas, ko Dievs saka par mums un tas ir atšķirīgi (2.Kor.10:13).

Kāpēc lepnums ir grēcīgs? Būt lepnam nozīmē godināt sevi par lietām, kuru paveicējs ir Dievs. Būt lepnam nozīmē piesavināties un paturēt slavu, un godu, kas pieder Dievam vienīgajam. Būtībā, lepnums ir kalpošana sev. Nekas, ko paveicam uz šīs zemes nebūtu paveicams, ja Dievs nedotu spējas un iespēju; nespēcinātu un neatbalstītu. ”Kas tev ir tāds, ko tu nebūtu saņēmis? Un, ja tu esi saņēmis, ko tad tu lielies, it kā nebūtu saņēmis? ” (1.Kor.4:7). Tāpēc visu godu un slavu mēs dodam Dievam – Viņš vienīgais to ir pelnījis.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko saka Bībele par lepnumu?