Kāds ir kristietības viedoklis par pašnāvību? Ko Bībele saka par pašnāvību?



Jautājums: Kāds ir kristietības viedoklis par pašnāvību? Ko Bībele saka par pašnāvību?

Atbilde:
Saskaņā ar Bībeli, tas, ka cilvēks izdara pašnāvību, nenosaka to, vai viņš nokļūs Debesīs. Ja neatpestīts cilvēks izdara pašnāvību, tad viņš ir tikai „paātrinājis” savu nokļūšanu uguns jūrā. Taču cilvēks, kas ir izdarījis pašnāvību, nokļūs Ellē nevis pašnāvības dēļ, bet tāpēc, ka savas dzīves laikā ir noraidījis pestīšanu caur Jēzu Kristu. Bībelē ir minēti četri cilvēki, kas izdarīja pašnāvību: Sauls (1. Samuēla 31:4), Ahitofels (2. Samuēla 17:23), Simrijs (1. Ķēniņu 16:18) un Jūda (Mateja 27:5). Tie visi bija grēcīgi un ļauni cilvēki. Bībele vērtē pašnāvību līdzīgi slepkavībai – un tā jau tas arī ir – tā ir paš-nogalināšana. Dievs ir tas, kura ziņā ir pieņemt lēmumu, kad kuram cilvēkam jāmirst. Saskaņā ar Bībeli, šī lēmuma pašrocīga pieņemšana ir Dieva zaimošana.

Ko Bībele saka par kristieti, kurš ir izdarījis pašnāvību? Es neticu, ka kristietis, kurš ir izdarījis pašnāvību, tāpēc zaudēs savu pestīšanu un nokļūs Ellē. Bībele māca, ka no tā brīža, kad cilvēks pieņem lēmumu uzticēties Jēzum kā savam Pestītājam, viņa pestīšana ir mūžīgi droša (Jāņa ev. 3:16). Saskaņā ar Bībeli, kristietis var droši zināt, ka viņam pieder mūžīgā dzīvība, lai arī kas notiek. „To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.” (1. Jāņa 5:13) Nekas nespēj atšķirt kristieti no Dieva mīlestības! „Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs atšķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Jēzū Kristū, mūsu Kungā!” (Romiešiem 8:38-39) Ja neviena „radīta lieta” nevar atšķirt kristieti no Dieva mīlestības (arī kristietis, kas izdara pašnāvību, ir „radīta lieta”), tad pat pašnāvība nevar mūs atšķirt no Dieva mīlestības. Jēzus nomira par visiem mūsu grēkiem... un, ja kāds kristietis, garīga uzbrukuma un nespēka brīdī, ir izdarījis pašnāvību – tad tas ir vēl viens no tiem grēkiem, par ko Jēzus ir nomiris.

Ar šo es nekādā gadījumā negribu teikt, ka pašnāvība nav ļoti nopietns grēks pret Dievu. Saskaņā ar Bībeli, pašnāvība ir pielīdzināma slepkavībai, un tā nekādā gadījumā nav attaisnojama un ir nepareiza. Man rastos lielas šaubas par kristieša, kurš ir izdarījis pašnāvību, ticības patiesumu. Nav nekādu apstākļu, kas attaisnotu cilvēku, īpaši kristieti, lai tas izdarītu pašnāvību. Kristieši ir aicināti dzīvot savas dzīves Dievam par godu – tāpēc lēmums par to, kad nomirt, pieder vienīgi Dievam. Droši vien labs veids, kā ilustrēt kristieša pašnāvību, ir atrodams Esteres grāmatā. Senajā Persijā bija likums, ka, ja kāds tuvojas karalim nelūgts, tas varēja tikt momentā nogalināts, ja karalis neizstiepa pretī viņam savu scepteri, kas nozīmēja apžēlošanu. Ja kristietis izdara pašnāvību, tas būtu apmēram tāpat, kā nelūgtam censties tuvoties karalim tā vietā, lai pagaidītu, kad viņš tevi uzaicinās. Viņš pavērsīs pret tevi savu scepteri, saglabājot tavu mūžīgo dzīvību, bet tas nenozīmē, ka viņš būs priecīgs un apmierināts par tevi. Lai gan šis pants nerunā tieši par pašnāvību, 1. Korintiešiem 3:15 ir visticamāk labs apraksts tam, kas notiek ar kristieti, kurš ir izdarījis pašnāvību: „viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni.”


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kāds ir kristietības viedoklis par pašnāvību? Ko Bībele saka par pašnāvību?