Kāpēc jālūdzas?



Jautājums: Kāpēc jālūdzas? Kāda ir lūgšanas nozīme, ja Dievs jau zina nākotni un ir kontrolē pār visu? Ja mēs nevaram mainīt Dieva prātu, tad kāpēc jālūdzas?

Atbilde:
Kristiešiem lūgšana ir tas pats, kas elpošana. Vieglāk ir to darīt, nekā nedarīt. Mēs lūdzamies dažādu iemeslu dēļ, jo lūgšana ir veids kā kalpot (Lk.ev.2:36- 38) un klausīt Dievam. Mēs lūdzamies, jo Dievs ir licis mums to darīt (Fil.4:6-7). Lūgšana ir Kristus un agrās baznīcas dots piemērs (Mk.ev.1:35, Ap.d.1:14; 2:42; 3:1; 4: 23-31; 6: 4; 13:1- 3). Ja Jēzus lūgšanu uzskatīja par vērtīgu un noderīgu, tad cik gan daudz vairāk ir jālūdzas mums.

Cits iemesls lūgšanai ir tas, ka Dievs nozīmēja lūgšanu kā veidu, caur kuru mēs varam griezties pie viņa pēc atrisinājuma sarežģītās situācijās. Mēs lūdzamies pirms nozīmīgu lēmumu pieņemšanas (Lk.ev.6:12-13), lūdzamies, lai spētu atvairītu dēmonu uzbrukumus (Mt.ev.17:14-21), savāktu strādniekus garīgās ražas vākšanai (Lk.ev.10-2), kļūtu stiprāki kārdinājumu pārvarēšanā (Mt.ev.26: 41) un spētu pielietot Viņa dotos līdzekļus citu cilvēku garīgai stiprināšanai (Ef.6:18-19).

Mēs ejam pie Dieva ar konkrētām prasībām un mums ir apsolījums, ka mūsu lūgšanas nav veltīgas, pat ja mēs nesaņemam tieši to, ko prasījām (Mt.ev.6:6; Rom.8:26-27). Dievs ir apsolījis, ka visu, ko prasām saskaņā ar Viņa gribu un prātu, mēs saņemam (1.Jņ.5:14-15). Dažreiz Viņš noraida mūsu prasīto saskaņā ar Viņa viedumu un mūsu pašu labā. Šādos gadījumos mums jābūt neatlaidīgiem un centīgiem lūgties (Mt.ev.7:7; Lk.18: 1-8). Lūgšanām nevajadzētu būt ar nozīmi - kā panākt, ka Dievs dara mūsu gribu uz zemes, bet gan lūgties, lai notiek Dieva griba uz zemes.

Situācijās, kad nezinām Viņa gribu, mums jālūdz Viņam to atklāt. Kādas sievietes, sirofeniķietes, meita bija dēmona mocīta un šī māte lūdzās uz Kristu. Ja viņa nebūtu lūgusies, tad viņas meita nekad nebūtu tapusi vesela (Mk.ev.7:26-30). Ja aklais vīrietis Jērikā nebūtu lūdzies uz Kristu, viņš tā arī būtu palicis akls (Lk.ev.18:35-43). Dievs teica, ka mēs bieži dzīvojam bez vajadzīgās lietas, jo mēs to nelūdzam (Jēk.4:2). Vienā ziņā lūgšana ir apmēram tas pats, kas dalīšanās evaņģēlijā ar cilvēkiem. Mēs nekad nezinām, kas atsauksies uz evaņģēliju, kamēr nesākam par to runāt. Tāpat mēs nekad nezināsim atbildi uz savām vēlmēm un vajadzībām, ja nelūgsimies.

Dzīvošana bez lūgšanām demonstrē ticības trūkumu, neticību Dieva Vārdam. Mēs lūdzamies, lai parādītu savu ticību Dievam. Mēs ticam, ka Dievs darīs visu, ko ir apsolījis caur Savu Vārdu, un svētīs mūsu dzīves pārpārēm; daudz vairāk nekā esam to prasījuši vai cerējuši (Ef.3:20). Lūgšana ir galvenais veids, kā saskatīt Dieva darbu savās dzīvēs. Tas ir veids kā ”pieslēgties” Dieva spēkam vai savienoties ar to; tas ir veids kā atvairīt un sakaut Sātanu kopā ar visu viņa armiju, jo paši saviem spēkiem mēs to izdarīt nevaram. Tāpēc, lai Dievs redz mūs biežāk pie Sava žēlastības troņa, jo mums ir liels augstais priesteris debesīs, kas solidarizējas ar mums, kas zina visu, ar ko šajā dzīvē saskaramies (Ebr.4:15-16). Lai Dievs cildina un ceļ Savu vārdu caur mūsu dzīvēm, jo mēs ticam uz Viņu un tāpēc ejam pie Viņa ar savām lūgšanām.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kāpēc jālūdzas?