’Vai ticīgajiem jāpieņem tas, ka Svētais Gars ir jājūt?

Jautājums: ’Vai ticīgajiem jāpieņem tas, ka Svētais Gars ir jājūt?

Atbilde: Lai arī daži Svētā Gara darbi var iekļaut sajūtas, kā piem. pārliecību par grēku, mierinājumu, spēju palielināšanos, tomēr, Svētie Raksti nedod norādījumus balstīt mūsu attiecības ar Svēto Garu uz mūsu sajūtām. Svētais Gars iemājo katrā ticīgajā, kas ir piedzimis no jauna. Jēzus teica, ka atnākot mierinātājam Viņš būs ar mums un mūsos. ‘’Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc, ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos’’ (Jņ.ev.14:16-17). Citiem vārdiem sakot- Jēzus ir atsūtījis kādu, kas ir tāds pats kā Viņš, būt ar mums un mūsos.

Mēs zinām, ka Svētais Gars ir ar mums, jo Dieva Vārds tā apgalvo. Katrā piedzimušajā no jauna ir iemājojis Svētais Gars, bet ne katrs piedzimušais no jauna ticīgais ir Svētā Gara kontrolēts un tajā pastāv būtiskas atšķirības. Padodoties miesiskām dziņām mēs vairāk neesam zem Svētā Gara kontroles, pat ja Svētais Gars joprojām mājo mūsos. Apustulis Pāvils izsaka savas domas par šo jautājumu izmantojot ilustrāciju, lai mēs to saprastu labāk. ‘’Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni’’ (Ef.5:18). Daudzi cilvēki lasot šo pantu domā, ka Pāvils bija pret vīna dzeršanu. Lai arī kā, bet kontekstā šis pants runā par ar Garu piepildītā ticīgā ceļiem un cīņām. Tāpēc, Pāvils runā par daudz ko vairāk, nekā tikai par pārāk daudz vīna dzeršanu.

Kad cilvēki apreibinās ar pārāk lielu vīna devu, tie izrāda noteiktas rakstura īpašības: kļūst neveikli, runā neskaidri un to spriedumi pavājinās. Apustulis Pāvils šeit vienkārši norāda uz salīdzinājumu. Tieši tāpat kā persona, kas pārāk lielas alkohola devas ietekmē izrāda noteiktas rakstura īpašības, tāpat arī persona būdama Svētā Gara ietekmē izrāda noteiktas rakstura īpašības un ar to ir atpazīstama. Gal.5:22-24 mēs varam lasīt par Svētā Gara augļiem. Šie ir Svētā Gara augļi, kas redzami ticīgajā, kas piedzimis no jauna un ir zem Svētā Gara kontroles. Tātad, ticīgie ir atpazīstami pēc Svētā Gara augļiem.

Pants Ef.5:18 norāda uz nerimtīgu procesu ‘’būt piepildītiem’’ ar Svēto Garu. Tā kā tas ir pārliecinošs aicinājums, no tā izriet, ka ir iespējams nebūt piepildītiem ar Svēto Garu vai Viņa kontrolēti. Pārējā Efeziešu 5. nodaļa norāda uz ticīgā rakstura īpašībām, kurš ir piepildīts ar Svēto Garu. ‘’Runādami cits uz citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavēdami To Kungu savās sirdīs. Pateicieties vienmēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā. Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā’’ (Ef.5:19-21).

Mēs neesam Svētā Gara piepildīti tāpēc, ka mēs jūtamies it kā mēs būtu, bet gan tāpēc, ka šī ir Kristiešiem dota privilēģija un īpašums. Esot Svētā Gara piepildītiem vai Tā kontrolētiem ir rezultāts paklausībai Tam Kungam. Šī ir žēlsirdības dāvana, bet ne emocionālas sajūtas. Emocijas var maldināt un maldinās mūs, un mēs varam novest sevi līdz emocionālam neprātam, kas ir pilnīgs miesas auglis, bet nav no Svētā Gara. ‘’Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsiet .... Ja dzīvojam Garā, tad arī staigājam Garā’’ (Gal.5:16, 25).

Pēc visa augšā pateiktā mēs tomēr nevaram noliegt, ka ir laiki, kad mēs esam pārņemti ar Svētā Gara klātbūtnes spēku, un visbiežāk šī ir spēcīga emocionāla pieredze. Kad tas notiek, tas ir prieks, kas nav salīdzināms ne ar ko citu. Ķēniņš Dāvids ‘’dejoja no visas savas sirds Tā Kunga priekšā’’ (2.Sam.gr.6:14), kad viņi pārveda Dieva līguma šķirstu uz Jeruzalemi. Svētā Gara dotā prieka izjušana ir saprašana, ka, kā Dieva bērni mēs esam svētīti caur Viņa žēlastību. Tātad, absolūti droši var teikt, ka Svētā Gara kalpošana var radīt mūsos sajūtas un emocijas. Tajā pašā laikā mums nav jābalsta sava drošība par Svētā Gara būšanu mūsos uz sajūtām un emocijām.

Atpakaļ uz latvisko versiju