Vai ir pareizi un labi uzdot jautājumus Dievam?

Jautājums: Vai ir pareizi un labi uzdot jautājumus Dievam?

Atbilde: Strīda jautājums nav par to, vai mums vajadzētu uzdot jautājumus Dievam, bet gan par to, kādā veidā, un kāda iemesla pēc mēs uzdodam jautājumus. Jautāt kaut ko Dievam, pats par sevi, nav nekas slikts. Pravietis Habaks uzdeva Dievam jautājumus attiecībā uz Tā kunga palīdzību un piemērota laika izvēli. Pārmetumu vietā Habakam tika dotas atbildes un pravietis pabeidz savu grāmatu ar slavas dziesmu Dievam. Ļoti daudz jautājumu ir uzdots Dievam psalmos (Ps.10, 44, 74, 77). Tie ir vajāto un apgrūtināto palīgā saucieni, to saucieni, kuri ir izmisuši un dziļās gaidās pēc Dieva iejaukšanās un pestīšanas. Lai arī Dievs ne vienmēr atbild tieši tajā veidā, kā mēs gribam, tomēr no pantos rakstītā mēs varam secināt, ka sirsnīgs, no tīras sirds nācis jautājums ir patīkams un pieņemams Dievam.

Neīsti jautājumi, vai no liekulīgas sirds nākušie ir pavisam cita lieta. ‘’ Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā’’ (Ebrejiem 11:6). Pēc tam, kad Sauls nepaklausīja Dievam, viņa jautājumi netika atbildēti (1.Sam.28:6). Tā ir liela atšķirība – no tīras un sirsnīgas vēlēšanās uzzināt kāpēc Dievs atļāva notikt kādam gadījumam, nekā tieši un nekavējoties izjautāt Dievu un apšaubīt Dieva labestību. Šaubu pastāvēšana atšķiras no tā, kad mēs iztaujājam Dievu par Viņa augstāko varu un uzbrūkam Viņa raksturam. Īsumā, godīgs jautājums nav nekas slikts un nav grēks, bet sarūgtināta, neticoša vai nepakļāvīga sirds ir grēks. Dievs nav iebiedējams vai iespaidojams ar jautājumiem. Dievs ielūdz mūs izbaudīt tuvas attiecības ar Viņu. Uzdodot ‘’jautājumus Dievam’’ tiem vajadzētu nākt no pazemīga gara un atvērta prāta. Mēs varam iztaujāt Dievu, bet mums nevajadzētu gaidīt atbildi, kamēr vien mēs neesam patiesi un neviltoti ieinteresēti Viņa atbildē. Dievs zina mūsu sirdis un Viņš zina arī to, vai mēs patiešām meklējam Viņu patiesi un īsti, lai saņemtu Viņa atbildi un apgaismību. Mūsu sirds attieksme ir tā, kas nosaka un palīdz saprast katrā noteiktā gadījumā, vai ir labi, vai slikti uzdot jautājumus Dievam.

Atpakaļ uz latvisko versiju