Kas ir iepriekš nolemtība? (predestinācija) Vai iepriekš nolemtība ir Bībeliska?

Jautājums: Kas ir iepriekš nolemtība? (predestinācija) Vai iepriekš nolemtība ir Bībeliska?

Atbilde: Romiešiem 8:29-30 saka: ‘’Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis’’. Efziešiem 1:5 paziņo: ‘’Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu. Un Eefziešiem 1:11 turpina: ‘’Viņš ir tas, ar kura gādību arī mēs esam kļuvuši par mantiniekiem, kas pēc Viņa nodoma - Viņš visu vada pēc Sava gribas lēmuma - bijām izredzēti’’. Daudzi cilvēki izrāda naidīgumu pret iepriekš nolemtības mācību. Tomēr, iepriekš nolemtība ir Bībeliska mācība. Galvenais ir saprast, ko iepriekš nolemtība nozīmē no Bībeles skata punkta.

Iepriekš nolemtība,- predestinācija- (Izcelsme - latīņu ‘’praedestinatio’’ iepriekš nolemt, nosacīt; kā arī mācība , ka cilvēces, kā arī katra cilvēka dzīves attīstība notiek ar Dieva gribu). Iepriekš nolemtība nozīmē, ka Dievs ir noteicis un jau zina noteiktas lietas pirms noliktā laika. Ko Dievs bija nolēmis pirms noliktā laika? Saskaņā ar Romiešiem 8:29-30 Dievs ir iepriekš nolēmis, ka noteikti indivīdi varētu būt pielāgoti tā, lai atbilstu Viņa Dēlam,- aicināti, attaisnoti un cildināti. Būtībā, Dievs Iepriekš nolemj, ka daži indivīdi būs glābti, bet daži nē. Neskaitāmi panti Svētajos Rakstos apliecina, ka ticīgie Kristū ir izvēlētie (Mateja 24:22, 31; Marka 13:20, 27; Romiešiem8:33, 9:11, 11:5-7, 28; Efeziešiem 1:11; Kolosiešiem 3:12; 1.Tesaloņiķiešiem 1:4; 1 Timotejam 5:21; 2 Timotejam 2:10; Titam 1:1; 1.Pētera 1:1-2, 2:9; 2.Pētera 1:10). Iepriekš nolemtība ir Bībeles mācība, ka Dievs savā suverenitātē (augstākā vara) izvēlas noteiktus indivīdus, kuri taps glābti.

Visbiežākais iebildums šai mācībai ir tas, ka tas nav taisnīgi un godīgi. Kāpēc Dievs varētu izvēlēties vienu indivīdu, bet ne otru? Svarīga lieta, kas jāatceras ir tā, ka neviens nav pelnījis tikt glābts. Mēs visi esam grēcinieki (Romiešiem 3:23), un visi esam pelnījuši mūžīgo sodu (Romiešiem 6:23). Kā rezultātā, Dievs pilnīgi varētu mūs atstāt un ļaut mums pavadīt mūžību ellē. Tomēr, Dievs izvēlas kādu no mums glābt. Viņš nav ne netaisns, ne negodīgs attiecībā uz neizvēlētajiem, jo viņi ir vērti tā, ko viņi saņem. Ja Dievs izvēlas pret kādu būt žēlīgs un laipns, tas nenozīmē, ka Viņš ir netaisnīgs pret citiem. Neviens un neko nav pelnījis saņemt no Dieva. Tāpēc, nevienam nav tiesību apstrīdēt to, ka viņš kaut ko nav saņēmis. Kā piemērs tam varētu būt- ja kāds izdala tirgus laukumā naudu un tikai pieci no divdesmit klātesošajiem paspēj paņemt šo naudu, tad vai atlikušajiem piecpadsmit būtu jebkādas tiesības iebilst un pretendēt uz godīgumu? Iespējams. Kaut gan īstenībā viņiem nav nekādu tiesību uz kaut ko pretendēt vai sūdzēties. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka tas, kurš izdalīja naudu, nebija parādā nevienam. Viņš vienkārši nolēma būt cēlsirdīgs.

Ja Dievs izvēlas, kurš būs glābts, tad vai tas neiedragā un nemazina mūsu brīvo gribu izvēlēties un ticēt Kristum? Bībele apgalvo, ka mums ir brīva izvēle- visi, kas tic Jēzum Kristum taps glābti (Jāņa ev.3:16; Romiešiem 10:9-10). Nekur Bībelē nav teikts, ka Dievs ir noraidījis kādu, kas Viņam tic, vai arī aizgriezies no kāda, kas Viņu meklē (5.Mozus gr.4:29). Tomēr, Dieva noslēpumainības pilnā iepriekš nolemtība kaut kādā veidā strādā roku rokā ar personu, kura ir vilkta pie Dieva (Jāņa ev.6:44) un tic pestīšanai (Romiešiem 1:16).

Dievs nosaka, kurš būs glābts, un mums jāizvēlas Kristus, kārtībā, lai mēs taptu glābti. Abi fakti ir īsti un vienādi patiesi. Romiešiem 11:33 paziņo: ‘’Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi!’’

Atpakaļ uz latvisko versiju