Ko saka Bībele par gulošu dvēseli?



Jautājums: Ko saka Bībele par gulošu dvēseli?

Atbilde:
Tie, kas pieturas pie ”gulošas dvēseles” principa tic tam, ka pēc cilvēka nāves dvēsele aizmieg līdz atdzimšanas un galējā soda dienai. Jēdziens ”guloša dvēsele” nav Bībelisks. Kad Bībele saka, ka miris cilvēks guļ (Lk.ev.8:52; 1.Kor.15:6), tas nenozīmē burtisku gulēšanu. Tā kā miris cilvēks izskatās kā aizmidzis, tad vārds gulēšana iz lietots vienīgi, lai aprakstītu nāvi. Mirklī, kad mirstam, mēs uzreiz sastopamies ar Dieva spriedumu (Ebr.9:27). Ticīgajiem būšana projām no ķermeņa nozīmē būšanu kopā ar Dievu (2.Kor.5:6-8; Fil.1:23). Neticīgajiem tas nozīmē tūlītēju nonākšanu ellē (Lk.ev.16:22-23).

Tomēr līdz pat pēdējai augšāmcelšanās dienai pastāv pagaidu debesis, paradīze (Lk.ev.23:43; 2.Kor.12:4) un pagaidu elle, pazemes valstība (Atkl.gr.1:18, 20:13-14). Kā to skaidri varam redzēt Lk.ev.16:19-31 teiktajā, ne paradīzē, ne ellē cilvēki neguļ. Varētu teikt, ka ”cilvēka ķermenis guļ,” bet viņa dvēsele atrodas vai nu paradīzē vai nu pazemes valstībā. Augšāmcelšanās dienā šis ķermenis tiks ”pamodināts” un pārveidots mūžīgā ķermenī. Jauno ķermeni iematos visi - vai nu paradīzē vai nu pazemes valstībā esošie. Tie, kuri atradīsies paradīzē tiks sūtīti uz jaunajām debesīm un jauno zemi (Atkl.gr.21:1). Tie, kuri atradīsies pazemes valstībā tiks iemesti uguns ezerā (Atkl.gr.20:11-15). Šie ir pilnīgi visu cilvēku pēdējie, mūžīgie galapunkti visā pilnībā balstoties uz to, vai persona bija ticējusi Jēzus Kristum attiecībā uz savu pestīšanu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko saka Bībele par gulošu dvēseli?