Kāda ir grēka definīcija?

Jautājums: Kāda ir grēka definīcija?

Atbilde: Bībelē grēks ir aprakstīts kā Dieva likumu pārkāpšana (1.Jņ 3:4) un sacelšanās pret Dievu (5. Moz.9:7; Joz. 1:18). Grēks šinī pasaulē ienāca caur Luciferu, iespējams vienu no visbrīnišķīgākajiem, varenākajiem un spēcīgākajiem eņģeļiem. Neapmierinātība ar viņa ieņemamo stāvokli, vēlēšanās būt augstākam par Dievu bija viņa krišanas cēlonis, grēka sākums (Jes.14:12-15). Pārsaukts par sātanu, viņš ielaida pasaulē grēku kārdinādams Ādamu un Ievu Ēdenes dārzā ar to pašu kārdinājumu, kas lika krist viņam – ‘’jūs būsiet kā Dievs.’’ Mozus pirmās grāmatas trešajā nodaļā ir aprakstīts kā Ādams un Ieva sacēlās pret Dievu un Viņa likumiem. Kopš tā laika grēks ir nodots uz paaudžu paaudzēm un mēs, Ādama pēcnācēji, esam iemantojuši grēku. Romiešiem 5:12 stāsta, ka caur Ādamu grēks ienāca pasaulē un nāve līdz ar to, jo grēka alga ir nāve (Rom.6:23).

Caur Ādamu cilvēce saņēma iedzimtu noslieci uz grēku, līdz ar to cilvēks ir grēcīgs jau no dabas. Kad Ādams grēkoja, viņa iekšējā daba mainījās grēcīgā dumpja rezultātā, tā atnesot viņam garīgo nāvi un izvirtību, kas ir nodota uz visiem viņa pēcnācējiem. Mēs esam grēcinieki nevis tāpēc, ka grēkojam, bet gan vairāk tāpēc, ka mēs jau no dabas esam grēcinieki. Mēs par tādiem piedzimstam. Šī nodotā izvirtība ir zināma kā iemantotais grēks. Tieši tāpat kā mēs iemantojam fiziskās īpašības no mūsu vecākiem, mēs esam iemantojuši grēku no Ādama. Ķēniņš Dāvids psalmā 51:7 apraud kritušās cilvēces stāvokli ar šādiem vārdiem: ‘’Redzi, noziedzībā es esmu dzemdināts un grēkos māte mani ir ieņēmusi.’’

Otrs grēka veids ir tā saucamais inkriminētais jeb piedēvētais grēks. Termins izmantots gan finansiālajā gan juridiskajā praksē; no latīņu valodas- ‘’pārkāpums, noziegums’’ un tā nozīme- ‘’apsūdzēt sodāmā nodarījumā.’’ Pirms likumi nebija doti Mozum, grēks cilvēcei vēl nebija piedēvēts, neskatoties uz to, ka cilvēks jau bija grēcīgs. Pēc tam, kad likumi tika doti (grēks tika pieskaitīts), piedēvētais grēks saistīja likumpārkāpējus (Rom.5:13). Tomēr pat jau pirms dotajiem likumiem grēks tika pieskaitīts. Maksimālais sods par grēku- nāve, turpināja valdīt (Rom.5:14). Visi cilvēki, no Ādama līdz Mozum bija pakļauti nāvei. Ne tāpēc, ka viņi grēkoja pret Mozus likumiem (jo viņi to nedarīja), bet gan tāpēc, ka cilvēki jau bija dzimuši ar iedzimto grēku. Pēc Mozus cilvēki bija pakļauti abiem grēku veidiem. Gan iemantotajam no Ādama, gan piedēvētajam,- pārkāpjot Dieva dotos likumus.

Grēka piedēvēšanas principu Dievs izmantoja tajā, ka ticīgo grēkus Viņš piedēvēja Jēzum Kristum, kurš samaksāja sodu par to grēkiem ar nāvi pie krusta. Piedēvējot mūsu grēkus Jēzum, Dievs izturējās pret Jēzu kā pret grēcinieku, lai arī Viņš nebija grēkojis. Un Dievs lika Viņam mirt par visas pasaules grēkiem (1.Jņ.2:2). Ir svarīgi saprast, ka grēks bija piedēvēts Jēzum, bet Viņš to nebija iemantojis no Ādama. Viņš nesa sodu par grēku, bet nekad nebija grēkojis. Viņa nevainojamā un perfektā daba nebija grēka skarta. Tomēr ar Viņu apgājās kā ar visas pasaules vislielāko grēcinieku, kaut gan Viņš nebija grēkojis nekad. Apmaiņā, Dievs visiem ticīgajiem grēciniekiem piedēvēja Jēzus Kristus nevainīgumu un taisnīgumu, tieši tā, kā Jēzus taisnīgumu Viņš piedēvēja ticīgajiem grēciniekiem (2. Cor.5:21).

Trešais grēka veids ir personiskais grēks, ko katrs cilvēks izdara katru dienu. Ar iemantoto grēku no Ādama mēs grēkojam individuāli, izdarām personīgos grēkus. Sākot no šķietami visnevainīgākajiem meliem līdz pat slepkavībai. Tiem, kuri sevi nav uzticējuši Jēzum Kristum, jāmaksā sods par šiem personīgajiem grēkiem,- gan par iemantoto grēku, gan par piedēvēto grēku. Lai arī kā, bet ticīgie ir atbrīvoti no grēka soda (elles un garīgā nāves), kā arī ir iemantojuši spēku izturēt un nepadoties grēkam. Tagad mums ir izvēle- padoties vai izturēt grēka vilinošajam kārdinājumam, un spēks, kas mums dots caur Svēto Garu, kurš mājo visos mūsos, svētot un pārliecinot mūs par grēkiem, ko visi darām (Rom.8:9-11). Ar mirkli, kad mēs izsūdzam savus personiskos grēkus Dievam un prasām Viņam piedošanu par tiem, mēs esam atjaunoti perfektai komunikācijai ar Viņu. ‘’Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticīgs un taisns, ka viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības’’(1.Jņ.1: 9).

Mēs esam nosodīti trīs reizes- caur iemantoto grēku, caur piedēvēto grēku un caur personisko grēku. Vienīgais sods par šiem grēkiem ir nāve (Rom.6:23), ne tikai fiziska nāve, bet gan mūžīgā nāve (Atkl.20:11-15). Paldies Dievam, iemantotais grēks, piedēvētais grēks un personiskais grēks ir pienagloti pie Jēzus krusta, un tagad ar ticību Jēzum Kristum, kā mūsu glābējam, mēs esam droši par to, ka ‘’Viņā mums dota pestīšana. Viņa asinīs grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības’’ (Ef.1: 7).

Atpakaļ uz latvisko versiju

Kāda ir grēka definīcija?