Kas ir Kristiešu gnosticisms?



Jautājums: Kas ir Kristiešu gnosticisms?

Atbilde:
Patiesībā nepastāv tāda lieta kā Kristīgais gnosticisms (izcelsme – sengrieķu gnostiskos ‘izzinošs’. Reliģiski filozofiskās mācības, kurās bija apvienoti kristietības, austrumu tautu reliģiju un sengrieķu filozofijas elementi), jo patiesa Kristietība un gnosticisms ir savstarpēji nošķirtas ticības sistēmas. Gnosticisma principi ir pretrunā ar patieso Kristietības nozīmi. Lai arī dažas gnosticisma formas mēģina pretendēt uz nosaukumu ”Kristieši,” tomēr neapšaubāmi un pilnīgi noteikti, viņi nav Kristieši.

Iespējams, ka gnosticisms bija visbīstamākā ķecerība, kas draudēja agrajai baznīcai pirmo triju gadsimtu periodā. Ietekmējies no tādiem filozofiem kā Plato, gnosticisms ir balstīts uz diviem melīgiem, kļūdainiem priekšnoteikumiem.

Pirmais – tas veicina, atbalsta duālismu attiecībā uz garu un matēriju. Gnosticisms apgalvo, ka matērija ir iedzimts ļaunums un gars ir labs. Šī pieņēmuma rezultātā gnostiķi tic, ka it visam, kas darīts ķermenī, pat vislielākajam grēkam nav nekādas nozīmes, jo patiesā, reālā dzīve eksistē tikai gara sfērā.

Otrais – gnosticisms saka, ka ”augstākā patiesība” var tikt atklāta tikai dažiem. Gnosticisms nāk no Grieķu vārda gnosis, kas nozīmē ”zināt.” Gnostiķi sludina to, ka viņiem pieder ne caur Bībeli iegūtas augstākās zināšanas, bet gan iegūtas kādā augstākā veidā, mistiskā eksistences vietā. Gnosticisms sevi redz kā priviliģētu klasi, paaugstinātu pāri visiem citiem sakarā ar neizmērāmi padziļināto zināšanu līmeni par Dievu.

Salīdzinot abu mācības jebkura doma par Kristietības un gnosticisma savienojamību rada šaubas, it īpaši, ja aplūko galvenās mācības par ticību. Attiecībā uz pestīšanu gnosticisms māca, ka pestīšana ir saņemama caur dievišķo zināšanu iegūšanu, kas cilvēkus atbrīvo no tumsas ilūzijas. Lai arī viņi pretendē uz to, ka seko Jēzum Kristum un Viņa oriģinālajai mācībai, tomēr uz katra soļa gnosticisma mācība ir pretrunā ar To. Jēzus neteica neko par pestīšanu caur zināšanām. Viņš teica, ka pestīšana saņemama caur ticību Viņam kā Glābējam no grēka. ”Jo žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību, tas nenāk no jums, tā ir Dieva dāvana, tas nav arī no darbiem, lai kāds nesāk dižoties” (Ef.2:8-9). Kā arī, Kristus piedāvātā pestīšana ir par brīvu un pieejama ikkatram (Jņ.ev.3:16), ne tikai dažiem izredzētajiem, kuri it kā ir ieguvuši speciālu atklāsmi.

Kristietība apgalvo, ka ir tikai viens Patiesības avots un tā ir Bībele; iedvests un nemaldīgs dzīvā Dieva Vārds, vienīgais absolūti patiesais ticības likums un pielietojums (Jņ.ev.17:17; 2.Tim.3:15-17; Ebr.4:12). Tā ir Dieva rakstītā atklāsme visai cilvēcei un neviens vārds nav aizstāts ar cilvēku idejām, domām vai vīzijām. Turpretim gnosticisms pielieto agrāk sarakstīto ķeceru sacerējumus un sauc tos par gnosticisma evaņģēliju; viņi lieto viltojumu kolekciju, ko sauc par ”Bībeles pazudušajām grāmatām.” Paldies Dievam, ka agrās baznīcas tēvi gandrīz vienprātīgi atpazina gnosticisma rakstus kā krāpnieciskus safabricējumus, kuri veicināja kļūdainas mācības par Jēzu Kristu, Pestīšanu, Dievu un katru citu svarīgu Kristietības mācību. Pastāv neskaitāmas pretrunas starp gnostisko ”evaņģēliju” un Bībeli. Pat tā saucamie Kristiešu gnostiskie panti ir ņemti no Bībeles, pārrakstīti un pielāgoti viņu filozofijai; šāda rīcība ir strikti aizliegta ar Svēto Rakstu brīdinājumiem (5.Moz.gr.4:2; 12:32, Sak.gr.30:6; Atkl.gr.22:18-19).

Jēzus Kristus personība ir vēl viens jautājums, kurā Kristietība un gnosticisms drastiski atšķiras. Gnosticisms tic, ka Jēzus fiziskais ķermenis nebija īsts, bet tikai ”šķita” fizisks un, ka Jēzus gars nolaidās pār Viņu tikai Viņa kristīšanas laikā, bet atstāja Viņu īsi pirms krustā sišanas. Šādas domas iznīcina ne tikai patieso Jēzus cilvēcīgumu, bet arī grēku izpirkšanu, jo Jēzum bija jābūt ne tikai visā pilnībā Dievam, bet gan arī visā pilnībā cilvēkam (fiziski īstam), kas cieta visā patiesībā un mira pie krusta, lai aizstājošais upuris par grēku būtu pieņemams (Ebrejiem 2:14-17). Bībeliskais viedoklis apstiprina, ka Jēzus bija patiess, pilnīgs cilvēks un tai pašā laikā arī visā pilnībā Dievība.

Gnosticisms ir balstīts uz mistisku, intuitīvu, subjektīvu, uz iekšu vērstu emocionālu pieeju patiesībai, kura nepavisam nav jauna. Šī patiesība ir ļoti veca. Tās sākums ir Ēdenes dārzā, kur Sātans apšaubīja Dievu un ar saviem vārdiem pārliecināja Ādamu un Ievu noraidīt Viņu, un pieņemt melus. To pašu lietu Sātans dara arī mūsdienās, viņš ”staigā apkārt kā rūcošs lauva meklēdams, ko aprīt” (1.Pēt.5:8). Sātans joprojām cenšas apšaubīt Dievu un Bībeli. Viņš ar prieku ķer savos tīklos visus tos, kas ir naivi un Bībeliski neizglītoti; visus tos, kas meklē personīgas atklāsmes, kuras liek pašiem justies īpašiem, unikāliem un pārākiem par citiem. Sekosim apustulim Pāvilam, kurš teica: ”Pārbaudiet visu! To, kas labs – paturiet” (1.Tes.5:21). Šo mēs darām salīdzinot it visu,- dzirdēto un rakstīto, ar Dieva Vārdu. Vienīgo, nemaldīgo Patiesību!


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir Kristiešu gnosticisms?