Kā cilvēki bija glābti pirms Jēzus miršanas?

Jautājums: Kā cilvēki bija glābti pirms Jēzus miršanas?

Atbilde: Kopš cilvēka grēkā krišanas brīža, pestīšana vienmēr ir bijusi pamatota uz Kristus nāvi. Neviens, līdz krusta vai kopš krusta laikiem, nebūtu bijis glābts bez izšķirošā, centrālā notikuma pasaules vēsturē. Kristus nāve nomaksāja pagātnes parādus par Vecās Derības ticīgo grēkiem, kā arī nākotnes grēkus no Jaunās Derības ticīgajiem.

Vienīgā prasība, lai tiktu pestīti, it ticība. Objekts ticībai par glābšanu ir vienmēr bijis Dievs. Psalmos ir rakstīs,- ‘’Bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras!’’(Psalmi 2:12). Mozus pirmajā gr. 15:6 varam lasīt, ka Ābrahams ticēja Dievam un tas bija vairāk nekā pietiekami, lai Dievs to pieskaitītu viņam kā taisnīgumu. (skatīt arī Romiešiem 4:3-8). Vecās Derības upurēšanas sistēma nenodzēsa grēku, kā tas ir skaidri pateikts Ebrejiem 10:1-10. Tomēr tas norādīja uz dienu, kad Dieva Dēls izlies Viņa asinis par visu grēcīgo cilvēci.

Mainījies cauri gadsimtiem ir tikai ticības saturs. Dieva prasība kam un kas būtu jātic, ir pamatota uz atklāsmes daudzumu, ko Viņš ir devis cilvēcei tajā laikā. Tā saucamo progresīvo atklāsmi. Ādams ticēja Dieva dotajam solījumam (1 Mozus gr. 3:15, ka sievietes pēcnācējs uzvarēs Sātanu. Ādams ticēja Viņam un kā pierādījumu tam, viņš deva Ievai viņas vārdu, (pants 20) un Dievs atpazīstot to, nekavējoties apģērba viņus (pants 21). Tanī mirklī tā bija vienīgā lieta, ko Ādams zināja, bet viņš ticēja tam.

Ābrahams ticēja Dievam saskaņā ar Viņa apsolījumiem un jauno atklāsmi, ko Dievs viņam deva pirmajā Mozus gr. 12 un 15 pantos. Pirms Mozus laika nebija uzrakstīts neviens Svētais Raksts, bet cilvēki bija atbildīgi par to, ko Dievs bija atklājis. Caur visu Veco Derību ticīgie tapa pestīti, jo viņi ticēja Dievam, ka Viņš kādu dienu parūpēsies par to, lai visi grēki tiktu dzēsti.

Kā ir ar ticīgajiem Kristū, pirms krustā sišanas un pēc augšāmcelšanās? Kam viņi ticēja? Vai viņi saprata jēgu par Kristus miršanu pie krusta par viņu grēkiem? ‘’No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties.’’(Mateja 16:21-22). Kāda bija reakcija no Viņa mācekļu puses dzirdot šo vēsti? ‘’Un Pēteris ņēma Viņu savrup un iesāka Viņu brīdināt, sacīdams: "Lai Dievs pasargā, Kungs, ka Tev tas nenotiek.’’ Pēteris un citi mācekļi nezināja pilnu taisnību, tomēr viņi bija glābti, jo viņi ticēja, ka Dievs parūpēsies par viņu grēku problēmām. Viņi nezināja precīzi, kā Dievs to varētu paveikt, tādā pašā mērā kā to nezināja arī Ādams, Ābrahams, Mozus vai Dāvids. Bet viņi visi ticēja Dievam.

Šodien mums ir vairāk atklāsmes kā tiem, kuri dzīvoja pirms Kristus augšāmcelšanās; mums ir pilns priekšstats. ‘’Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.’’ (Ebrejiem 1:1-2). Mūsu pestīšana joprojām ir balstīta uz Kristus nāvi, ticība ir prasība pestīšanas saņemšanai, un vienīgais objekts mūsu ticības pamatojumam ir Dievs. Šodien, mūsu ticības saturs balstās uz pamatojumiem, ka Kristus mira par mūsu grēkiem, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās. (Korintiešiem 15:3-4).

Atpakaļ uz latvisko versiju