Kāpēc 1.Moz.grāmatā ir divi, šķietami atšķirīgi radīšanas ziņojumi?



Jautājums: Kāpēc 1.Moz.grāmatā ir divi, šķietami atšķirīgi radīšanas ziņojumi?

Atbilde:
1.Moz.gr. 1:1 ir rakstīts: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” Vēlāk, 1.Moz.gr. 2:4 šķiet, ka ir aprakstīts otrs, atšķirīgs radīšanas process. Pieņēmums jeb uzskats, ka pastāv divi atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šiem diviem pantiem ir ļoti kļūdains un tas ir radies nepareizas interpretācijas rezultātā. Patiesībā, abi šie panti apraksta vienu un to pašu notikumu. Abi panti ir pilnīgā saskaņā par kārtību, kādā lietas bija radītas un nav pretrunā viens ar otru ne vienā no detaļām. 1.Moz.grāmatas pirmā nodaļa apraksta ”sešas radīšanas dienas” (un septīto kā atpūtas dienu); 1.Moz.grāmatas 2.nod. apraksta tikai vienu nedēļas dienu - sesto dienu - un aprakstītajā nav atrodama ne vismazākā pretruna.

1.Moz.grāmatas 2.nodaļā autors īslaicīgi un secīgi atkāpjas atpakaļ uz sesto dienu, kad Dievs radīja cilvēku. Pirmajā nodaļā autors apraksta cilvēka radīšanas procesu, kas notika sestajā dienā kā kulmināciju vai augstāko radīšanas punktu. Pēc tam, otrajā nodaļā šo pašu radīšanas procesu autors apraksta daudz plašākā skatījumā.

Pastāv divi pieņēmumi, kuri pretendē uz to, ka 1.Moz.grāmatas pirmā un otrā nodaļas ir pretrunā viena ar otru. Pirmais ir attiecībā uz augu dzīvi. 1.Moz.gr.1:11 ir rakstīts, ka augu valsti Dievs radīja trešajā dienā. 1.Moz.gr.2:5 ir teikts, ka ”zemes virsū vēl nebija neviena lauku krūma un vēl neviena lauku zāle nezēla, jo Dievs Tas Kungs vēl nebija licis lietum līt pār zemi, un vēl nebija neviena cilvēka, kas zemi koptu.” Tātad, kurš no šiem ir pareizs? Vai Dievs augu valsti radīja pasaules sākuma trešajā dienā (1.Moz.gr.1) vai tikai pēc cilvēka radīšanas (1.Moz.gr.2)? Tulkojumā no ebreju valodas vārdu salikumam ”augu valsts” ir divi atšķirīgi tulkojumi. 1.Moz.gr.1:11 autors lieto apzīmējumu, kas attiecas un augu valsti kopumā. 1.Moz.gr.2:5 tas ir lietots jau ar daudz specifiskāku nozīmi, tādu, kas attiecas uz lauksaimniecisko augu valsti. Tas nozīmē tādu augu valsti, kuras aprūpei ir nepieciešams dārznieks. Panti nekādā gadījumā nav pretrunā viens ar otru. 1.Moz.gr.1:11 autors runā par vispārējo augu valsti, bet 1.Moz.gr.2:5 autors runā par agrikultūru. Dievs neradīja nevienu no lauksaimniecības augiem (tādi, kuri prasa apkopi) līdz pat cilvēka radīšanas brīdim.

Otrā pieņēmuma atbalstītāji saka, ka pastāv pretrunas attiecībā uz dzīvnieku radīšanu. 1.Moz.gr.1:24-25 autors apraksta to, ka Dievs radīja dzīvniekus sestajā dienā pirms cilvēka radīšanas. 1.Moz.gr.2:19 daži tulkojumi šķiet apraksta to, ka dzīvniekus Dievs radīja vēlāk, pēc cilvēka radīšanas. Tomēr, lasot kvalitatīvu un skaidru tulkojumu varam atrast, ka 1.Moz.gr.2:19-20 ir teikts: ‘’Dievs Tas Kungs bija izveidojis no zemes ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā, un tagad pieveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādā vārdā viņš tos nosauks; un, kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu radījumu, tāds lai būtu tā vārds. Un cilvēks nosauca vārdā visus lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus.” Nekur tekstā nav teikts, ka Dievs radīja cilvēku, pēc tam dzīvniekus, un pēc tam tos pieveda pie cilvēka. Drīzāk teksts saka, ka ”Dievs (iepriekš) radītos dzīvniekus tagad pieveda pie cilvēka.” Tā kā nav atrodama ne mazākā pretruna, ja Rakstus tulko pareizi. Sestajā dienā Dievs radīja dzīvniekus un pēc tam cilvēku. Pēc tam Viņš pieveda dzīvniekus pie cilvēka, lai tas dotu tiem vārdus.

Apsverot šos abus radīšanas ziņojumus atsevišķi un pēc tam saskaņojot mēs redzam, ka pirmās Mozus grāmatas pirmajā nodaļā Dievs apraksta radīšanas secību un vēlāk pastiprināti, sīkāk paskaidro svarīgākās detaļas īpašu uzmanību vēršot uz sesto dienu pirmās Mozus grāmatas 2.nodaļā. Nepastāv ne mazākā pretruna vai nesaskaņa starp šīm divām nodaļām. Notikumi ir aprakstīti ar literāras metodes paņēmienu sākot no vispārējā un pārejot uz specifiskāko, raksturīgāko notikumu aprakstu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kāpēc 1.Moz.grāmatā ir divi, šķietami atšķirīgi radīšanas ziņojumi?