Kas ir dispensacionālisms un vai tas ir Bībelisks?



Jautājums: Kas ir dispensacionālisms un vai tas ir Bībelisks?

Atbilde:
Dispensacionālisms ir teoloģijas sistēma ar divām atšķirīgām īpatnībām: 1) interpretē Svētos rakstus konsekventi un pastāvīgi; it īpaši Bībeles dotos pravietojumus. 2) aplūko atšķirību starp Izraēlu un baznīcu Dieva programmā.

Dispensacionālisti saka, ka viņu pielietotais hermeneitikas princips ir burtisks tulkojums, kas nozīme seno tekstu, satura un jēgas izskaidrošanu cilvēkiem viņu ikdienas lietotajā, saprotamā valodā. Lietotie simboli, raksti, apzīmējumi un visi citi veidi ir izskaidroti izmantojot šo metodi un nav kontrastā ar burtisko interpretējumu. Katrs simbols un tēlains izteiciens satur burtisku nozīmi.

Pastāv vismaz trīs iemesli, kāpēc šis veids ir viens no labākajiem Svēto Rakstu studēšanā. Pirmkārt, runājot filozofiski, jau pats valodas mērķis pieprasa, lai mēs tulkojam burtiski. Valoda ir Dieva dota, lai cilvēki spētu komunicēt viens ar otru. Otrais iemesls ir Bībelisks. Visi Vecā Testamenta pravietojumi par Jēzu Kristu ir piepildījušies tieši tā, kas tas bija rakstīts - burtiski. Jēzus dzimšana, kalpošana, Viņa nāve un augšāmcelšanās parādīja to, cik tieši un precīzi tas bija pareģots Vecajā Testamentā. Jaunajā Testamentā aprakstītie pravietojumi ir piepildījušies burtiski, precīzi. Šis ir spēcīgs pierādījums par burtisko (tiešo) tulkojumu pareizību. Neizmantojot burtisko tulkojumu Svēto Rakstu studēšanā tiek pazaudēts objektīvs standarts Bībeles izprašanai. Katrai personai vajadzētu būt spējīgai tulkot un saprast Bībeli kopumā. Interpretējot Bībeli vajadzētu jautāt ”ko Bībele saka,” bet nevis, ”ko šis pants saka man.” Skumji, bet mūsdienās lielākā daļa no Bībeles tulkojumiem ir skatīta no viedokļa - ”ko šis pants saka man” un tas nav pareizi.

Dispensacionālā teoloģija māca, ka pastāv divas atšķirīgas Dieva cilvēku tautas. Izraēla un baznīca. Dispensacionālisti tic, ka pestīšana ir iespējama tikai caur ticību. Vecajā Testamentā Dievam un Jaunajā Testamentā īpaši Dievam Jēzum Kristum. Dispensacionālisti uzskata, ka baznīca nav aizstājusi Izraēlu Dieva programmā un Vecā Testamenta apsolījumi Izraēlai nav nodoti baznīcai. Viņi tic, ka viss, ko Dievs apsolīja Izraēlai (zemi, daudz pēcnācēju, svētību) Vecajā Testamentā, būs piepildīts 1000 gadu ilgajā periodā, par kuru ir runāts Atklāsmes grāmatas 20. nodaļa. Dispensacionālisti tic, ka tieši tāpat, kā Dievs pievērš Savu uzmanību baznīcai uz šodienu, nākotnē Viņš atkal koncentrēs Savu uzmanību uz Izraēlu (Rom.9-11).

Izmantojot šo sistēmu kā pamatu, Dispensacionālisti saprot, ka Bībelei jābūt organizētai 7 dispensijās. Tās ir - Nevainība (1.Mozus gr.1:1-3:7), sirdsapziņa (1.Mozus gr.3:8-8:22), cilvēku valdīšana (1.Mozus gr.9:1-11:32), apsolījumi (1.Mozus gr. 12:1, 2.Mozus gr.19:25), likumi (2.Mozus gr. 20:1, Apustuļu darbi 2:4), žēlastība (Apustuļu darbi 2:4, Atklāsmes gr. 20:30), un atnākošā tūkstošgades valstība (Atklāsmes gr. 20:4-6). Šīs dispensijas nav ceļš uz pestīšanu, bet gan veidi kā Dievs attiecas pret cilvēku. Dispensacionālisms kā sistēma, apkopo pirms tūkstošgades interpretējumu par Kristus otro atnākšanu un parasti arī pirms posta laiku interpretējumu par pašu posta laiku. Kopsavilkumā, Dispensacionālisms ir teoloģiska sistēma, kas uzsver burtisku Bībeles pareģojumu tulkojumu svarīgumu, atpazīst skaidru atšķirību starp Izraēlu un baznīcu, un pasniedz organizētu, sakārtotu Bībeli.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir dispensacionālisms un vai tas ir Bībelisks?