Kāpēc Dievs nocietināja faraona sirdi?



Jautājums: Kāpēc Dievs nocietināja faraona sirdi?

Atbilde:
2.Mozus gr.7:3-4 saka: ‘’Es nocietināšu faraona sirdi un darīšu Ēģiptei savu roku, un es izvedīšu savus pulkus – savu tautu, Izraēla dēlus, no Ēģiptes zemes ar varenu tiesu! Tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Kungs, - kad es izstiepšu savu roku pār Ēģipti un izvedīšu no tās Izraēla dēlus!’’ Šķiet, ka nav taisnīgi no Dieva puses nocietināt faraona sirdi un pēc tam sodīt viņu un visu Ēģipti par to, ko viņš nolēma savā nocietinātajā sirdī. Kāpēc Dievam vajadzēja nocietināt faraona sirdi tikai tāpēc, lai Viņš varētu sodīt Ēģipti tik bargi?

Pirmkārt, faraons nebija nevainīgs un dievbijīgs vīrs. Viņš bija nežēlīgs diktators. Viņš ļaunprātīgi izmantoja, briesmīgi zākāja un apvainoja izraēliešus, kuri ap to laiku jau bija apmēram 1.5 miljoni liela populācija. Ēģiptes faraons tos bija verdzinājis apmēram 400 gadus. Iepriekšējais faraons – iespējams, ka tas pats faraons, par kuru iet runa – pavēlēja nogalināt visus izraēliešu zīdaiņus (zēnus) to dzimšanas brīdī (2.Moz.gr.1:16). Faraons, kura sirdi Dievs nocietināja, bija ļauns cilvēks un visa Ēģiptes nācija bija mierā ar viņa rīcībām, vai arī, ne mazākā mērā neiebilda, bet gan piekrita visām viņa ļaunajām rīcībām.

Otrkārt, pirms pirmajām mocībām faraons nocietināja pats savu sirdi pret izraēliešiem un neļāva tiem iet prom (2.Moz.gr.7:13, 22). Bet faraona sirds nocietinājās, un viņš tiem neklausīja – kā Kungs bija teicis’’ (2.Moz.gr.8:15). Faraons būtu pasargājis Ēģipti no sērgām, ja nebūtu nocietinājis savu sirdi no paša sākuma. Ar katru reizi Dieva brīdinājumi bija bargāki, bet faraons ar savu cieto sirdi nepaklausīja Dieva komandām, un tādējādi izvēlējās uzlikt sodu gan sev, gan visai nācijai.

Tā kā faraons nolēma nocietināt savu sirdi, tad Dievs, parādot savu spēku, nocietināja viņa sirdi vēl vairāk, lai uzsūtītu vēl lielāku sērgu (2.Moz.gr.9:12; 10:20, 27). Faraons un visa Ēģiptes nācija uzvēla sodu paši uz sevi par to, ka 400.gadus bija verdzinājuši un masveidīgi slepkavojuši izraēliešus. Kopš grēka alga ir nāve (Rom.6:23), faraons un Ēģipte bija briesmīgi grēkojuši pret Dievu, un būtu bijis godīgi un taisni no Dieva puses iznīcināt Ēģipti visā pilnībā. Tāpēc, tas, ka Dievs nocietināja faraona sirdi nebūt nav netaisnīgi no Viņa puses, un Viņa uzsūtītās papildus sērgas pret Ēģipti arī nebija netaisnīga rīcība. Uzsūtītās sērgas, lai cik drausmīgas arī tās nebūtu bijušas, patiesībā nodemonstrē Dieva žēlastību neiznīcinot, nenoslaukot Ēģipti no zemes virsas pavisam, kas patiesībā būtu godīgs un taisns sods.

Rom.9:17-18 saka: ‘’tā Raksti saka uz faraonu: es tādēļ esmu tevi pacēlis, lai pie tevis parādītu savu spēku un mans Vārds tiktu daudzināts visā pasaule’. Tā nu Dievs, kuru grib, to apžēlo un, kuru grib, to nocietina.’’ Skatoties no cilvēciskā viedokļa, varētu šķist, ka tas ir netaisni no Dieva puses nocietināt kāda sirdi un pēc tam to sodīt par nocietināto sirdi. Tomēr Bībeliski runājot, mēs visi esam grēkojuši pret Dievu (Rom.3:23) un taisns sods par grēku ir nāve (Rom.6:23). Tāpēc, tas, ka Dievs nocietina kāda sirdi un pēc tam uzsūta sodu, nav ne netaisns, ne negodīgs; patiesībā tā ir žēlastības pilna rīcība salīdzinājumā ar to, ko katra persona ir pelnījusi.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kāpēc Dievs nocietināja faraona sirdi