Ko Bībele saka par dēmonu/ ļauno garu apsēstību? Vai tas ir iespējams šodien? Jā tā, kādi ir simptomi?



Jautājums: Ko Bībele saka par dēmonu/ ļauno garu apsēstību? Vai tas ir iespējams šodien? Jā tā, kādi ir simptomi?

Atbilde:
Bībele sniedz dažus piemērus par ļaunā gara apsēstiem vai ietekmētiem cilvēkiem. No šiem piemēriem varam redzēt kādus simptomus izrāda dēmona ietekmētā persona un to, kā ļaunais gars var apsēst. Daži Bībeles panti: Mateja ev.9:32-33, 12:22, 17:18; Marka ev.5:1-20, 7:26-30; Lūkas ev.4:33-36, Lūkas ev.22:3; Apustuļu d. 16:16-18. Dažos no šiem piemēriem ļaunā gara apsēstība izpaužas kā fiziski traucējumi- mēmums, epilepsija, aklums u.c. Citos gadījumos persona dara ļaunas lietas (Jūda ir pamata piemērs). Apustuļu darbos 16:16-18 ļaunais gars acīmredzami dod verdzenei spēju zināt lietas ārpus viņas saprašanas un zināšanām. Dēmona apsēstais vīrs no Gādarenes bija apsēsts ar lielu skaitu ļauno garu (leģionu), tam bija pārcilvēcisks spēks un viņš dzīvoja kails starp kapakmeņiem. Ķēniņš Sauls pēc dumpošanās pret Dievu bija ļaunā gara traucēts un mocīts (1.Samuēla 16:14-15, 18:10-11, 19:9-10), cīnījās ar depresiju un pieaugošu vēlmi nogalināt Dāvidu.

Ļaunie gari var apsēst personu daudzos veidos. Tādos, kā piem. fizikālās kaites, kuras nav iespējams izskaidrot un attiecināt uz faktiskām fizioloģiskām problēmām; personības maiņa kā piem. depresija vai agresija; pārcilvēcisks spēks; nekautrība; antisociāla uzvedība un kā arī informācijas izpaušana, kura dabīgā veidā personai nevarētu būt zināma. Svarīgi apzināties, ka gandrīz visām (varbūt visām) šīm īpašībām varētu būt citāds izskaidrojums, tāpēc ir svarīgi neapzīmogot katru depresīvu personu vai epileptiķi kā dēmonu apsēstu. Kaut gan, iespējams, ka rietumu kultūrās sātaniskās iesaistīšanās cilvēku dzīvēs nav uzskatītas pietiekoši nopietni.

Kā pievienojumā šīm fizikālajām vai emocionālajām īpatnībām bieži var redzēt, ka dēmoniskā ietekme izpaužas arī garīgi. Tas varētu būt kā atteikums piedot (2.Kor.2:10-11) un nepareizu mācību, kas attiecas uz Jēzu Kristu un Viņa izpērkošo darbu, izplatīšana (2.Kor.11:3-4, 13-15; 1.Tim.4:1-5; 1.Jāņa 4:1-3).

Attiecībā uz dēmonu iejaukšanos Kristiešu dzīvēs apustulis Pēteris ir skaidra ilustrācija tam faktam, ka ticīgie var būt pakļauti dēmona ietekmei (Mateja ev.16:23). Daži norāda uz Kristiešiem, kas ir zem spēcīgas dēmonu varas ietekmes (dēmonizēti), bet nekur nav neviena piemēra Svētajos Rakstos, ka Kristieties varētu būt ļaunā gara apsēsts. Lielākā daļa teologu tic, ka Kristietis nevar būt apsēsts ar ļauno garu, jo viņā pastāvīgi mājo Svētais Gars (2.Kor.1:22, 5:5; 1.Kor.6:19) un Dieva Gars nekad nedalīs savu mājvietu ar dēmonu.

Mēs nezinām precīzi kā var atvērt sevi, lai ielaistu dēmonu. Ja Jūdas gadījums ir raksturīgs, tad viņš atvēra savu sirdi ļaunumam - un šinī gadījumā tā bija alkatība (Jāņa ev.12-6). Tātad ir iespējams, ka, ja kāds atļauj savai sirdij ierastu grēku, tas var tapt par ielūgumu dēmonam. Misionāru pieredze rāda, ka apsēstība ar ļauno garu ir saistīta ar kalpošanu barbariskiem jeb pagānu dieviem un mistisku materiālu glabāšanu. Svētie Raksti atkārtoti attiecina elku pielūgšanu faktiskai dēmonu pielūgšanai (Mozus 3 gr.17:7; Mozus 5 gr.32:17; Psalmi 106:37; 1.Kor.10:20) tā, ka nav brīnums, ka ieinteresētība elku pielūgšanā atver durvis dēmonam.

Pamatojoties uz augšā minētajiem Svēto Rakstu pantiem un dažu misionāru pieredzi, mēs varam secināt, ka daudzi cilvēki atver savas dzīves dēmonu ietekmei caur grēka ielaišanu dzīvē, vai caur iesaistīšanos kādos rituālos (apzināti vai neapzināti). Piemēri var iekļaut netikumību; narkotiku/ alkohola ļaunprātīgu izmantošanu, kas pārmaina kāda apziņu; pretestību; sarūgtinājumu un transcendentālu (neskaidru) meditāciju.

Pastāv arī papildus apsvērums. Sātans un viņa pakalpiņi uz neko nav spējīgi, kamēr vien Dievs neatļauj tiem rīkoties (Ījaba 1-2 nodaļas). Šinī gadījumā Sātans domāja, ka viņš veic darbu sava mērķa labad, kaut gan īstenībā viņš veica darbu, lai izpildītu Dieva mērķi un gribu. Tas pats ir arī Jūdas nodevības gadījumā. Daži cilvēki attīsta neveselīgu valdzinājumu nododoties okultām un dēmoniskām aktivitātēm. Tas katrā gadījumā nav gudri un Bībeliski. Ja mēs rīkojamies pēc Dieva gribas, ja bruņojamies ar visiem Dieva ieročiem un paļaujamies uz Viņa stiprumu, tad mums nav no kā bīties, jo Dievs valda pāri visam!


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko Bībele saka par dēmonu/ ļauno garu apsēstību? Vai tas ir iespējams šodien? Jā tā, kādi ir simptomi?