Kāds ir Kristiešu viedoklis par klonēšanu?



Jautājums: Kāds ir Kristiešu viedoklis par klonēšanu?

Atbilde:
Lai arī specifiski par cilvēku klonēšanu Bībelē nav runāts, tomēr Svētajos Rakstos pastāv principi, kas varētu dot apgaismību attiecībā uz šo specifisko jautājumu.

Lai varētu veikt klonēšanu ir nepieciešami gan DNS, tas ir gēni, gan embrija šūnas. Pirmkārt, DNS tiek paņemts no kādas radības šūnas kodola. Materiāls, saturošs kodētu ģenētisko informāciju, tiek ievietots embrija šūnas kodolā. Saņemot jauno ģenētisko informāciju šūnai pašai vajag likvidēt savu personīgo informāciju kārtībā, lai varētu saņemt jauno DNS. Ja šūna pieņem jauno DNS, tad embrija dublikāts ir noformēts. Tomēr, embrija šūna var noraidīt jauno DNS un mirt. Kā arī, vienmēr pastāv iespējamība, ka embrijs varētu neizdzīvot sakarā ar to, ka oriģinālais ģenētiskais materiāls ir aizvākts no tā kodola. Daudzos gadījumos, kad ir mēģināts radīt klonu, tiek izmantoti vairāki embriji kārtībā, lai palielinātu iespējamību implantēt jauno materiālu veiksmīgi. Lai arī ir iespējams radīt kādas radības dublikātu jeb kopiju šādā veidā (piemērs ir aita dollija), tomēr izredzes uz veiksmīgu šādas radības radīšanu bez komplikācijām ir ļoti niecīgas.

Kristīgo viedokli par cilvēka klonēšanas procesu varam apskatīt daudzu Svēto Rakstu principu gaismā. Pirmkārt, kā apgalvo 1.Moz.gr.1:26-27 rakstītais, cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības, un tāpēc absolūti unikāli. Būtībā, šie panti uzstāj uz to, ka cilvēks ir unikāla būtne. Top skaidrs, ka cilvēka dzīve ir kaut kas, ko patiešām jānovērtē, bet ne jāattiecas pret to kā pret patēriņa preci, ko var pirkt un pārdot. Daži cilvēki ir veicinājuši cilvēku klonēšanas procesu ar mērķi, lai radītu aizvietojošus orgānus tiem, kam ir vajadzība pēc tādiem tāpēc, ka ne vienmēr ir iespējams atrast piemērotus donorus. Doma šim ir – personas DNS paņemšana orgāna dublikāta radīšanai, kas sastāv no tā īpašā DNS, kas varētu lielā mērā samazināt sveša orgāna noraidīšanas iespējas. Lai arī šis varētu būt taisnība, tomēr problēma ir tanī, ka rīkojoties šādi mēs pazeminām cilvēka dzīves vērtību. Klonēšanas process pieprasa cilvēciskos embrijus. Lai arī ir iespējams ražot šūnas tādējādi radot jaunus orgānus, bet šim mērķim ir nepieciešams nogalināt neskaitāmus embrijus, lai iegūtu nepieciešamo DNS. Būtībā, klonēšana pati par sevi ir daudzu cilvēka embriju kā ”nelietderīga materiāla aizmešana,” tādējādi novēršot jeb atņemot šiem embrijiem iespējamību augt un attīstīties to pilnā briedumā.

Daudzi cilvēki tic, ka dzīve nesākas ar ieņemšanu un embrija izveidošanos, tāpēc embriji patiesībā nav cilvēciskas būtnes. Bībele māca gluži pretējo. Psalmā 139:13-16 Dāvids saka: ”Tu darināji manas līkstis, Tu nopini mani manas mātes miesās! Pateicos Tev! Cik es baismi brīnumaini radīts! Brīnišķi Tavi darbi, to zinu droši! Mani kauli nebija apslēpti Tev, kamēr es klusībā tiku darināts, tiku šūdināts zemes dziļumos, vēl dīglī mani skatīja Tavas acis, un Tavā grāmatā uzrakstītas visas dienas, kas bija sataisītas, pirms klāt kaut viena no tām.” Dāvids saprata Dievu un paziņoja, ka viņš personiski bija zināms Dievam jau viņa ieņemšanas brīdī; pirms vēl viņš bija dzimis; un Dievs jau zināja visu viņa nākotni.

Tālāk, Jes.gr.49:1-5 Jesaja runā par to, kā Dievs viņu sauca būt pravietim, kad viņš vēl bija mātes klēpī (dzemdē). Tāpat arī Jānis Kristītājs tika piepildīts ar Svēto Garu viņam vēl esot mātes klēpī (Lk.ev.1:15). Visi šie Bībelē sniegtie panti norāda uz to, ka dzīvība sākas ar brīdi, kad bērns tiek ieņemts. Šo visu ņemot vērā, cilvēka klonēšana ar tās pieprasīto nepieciešamību pēc cilvēka embriju iznīcināšanas nekādā mērā nav savienojama ar Bībeles uzskatu par cilvēka dzīvi.

Turklāt, ja cilvēce ir radīta, tad jābūt arī Radītājam. Tāpēc visa cilvēce ir atbildīga sava Radītāja priekšā. Lai arī populārajai domāšanai (sekulārā jeb laicīgā psiholoģija un cilvēciskā domāšana) varētu būt viena ticība, ka cilvēks nav atbildīgs neviena cita priekšā, kā vien savā, un ka cilvēks ir galējā autoritāte, tomēr Bībele māca savādāk - citu teoriju. Dievs radīja cilvēku un iecēla viņu būt atbildīgam pār visu zemi (1.Moz.gr.1:28-29, 9:1-2). Ar šiem, cilvēkam uzliktajiem pienākumiem viņš ir atbildīgs Dieva priekšā. Cilvēks nav galīgā autoritāte pār sevi, tādējādi viņš nav arī tiesīgs izlemt cilvēka dzīves vērtību. Ne arī zinātnes autoritātei ir tiesības uz šādu soli, bet tomēr ar kuras palīdzību ir noteikti ētikas principi par cilvēku klonēšanu, abortiem un eitanāziju. Saskaņā ar Bībeli Dievs vienīgais ir tiesīgs izpildīt augstāko lēmumu un uzturēt kontroli pār cilvēku dzīvi. Katrs mēģinājums kontrolēt šādas lietas ir tas pats, kas aizstāt Dievu. Vairāk kā skaidrs, ka cilvēks nav tiesīgs to darīt.

Ja aplūkojam cilvēku kā vienkāršu radību, bet ne unikālu būtni, tad nav grūti saskatīt to, ka cilvēciskās būtnes ir vienkārši mehānismi, kuriem vajadzīga apkope un remonts. Bet tomēr mēs neesam vienīgi ķīmisku savienojumu un molekulu kolekcija. Bībele māca, ka Dievs radīja katru no mums un attiecībā uz katru no mums Viņam ir plāns. Vēl vairāk, ar katru no mums Viņš vēlas veidot personiskas attiecības caur Savu Dēlu, Jēzu Kristu. Lai arī šķiet, ka cilvēku klonēšana var dot labumu, tomēr cilvēcei nav kontroles pār to, kādā virzienā klonēšanas tehnoloģija varētu aiziet. Ņemot vērā pasaules uzskatus un domāšanu, muļķīgi ir pieņemt, ka kloni tiks izmantoti vienīgi un tikai labiem mērķiem. Cilvēks nav spējīgs izrādīt un realizēt atbildību, kas būtu nepieciešama cilvēka klonu pārvaldīšanā.

Bieži tiek uzdots jautājums - ja, pieņemot, ka kādu dienu cilvēka klons tiks radīts, tad vai tādai būtnei būs arī dvēsele? 1.Moz.gr.2:7 saka: ”Un Kungs Dievs izveidoja no zemes pīšļiem cilvēku un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni.” Tas ir spilgts apraksts kā Dievs radīja dzīvu cilvēka dvēseli. Dvēseles ir tas, kas mēs esam, bet ne tas, kas mums pieder (1.Kor.15:45). Jautājums ir – kāda veida dzīva dvēsele varētu tikt radīta cilvēka klonēšanas rezultātā? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt pārliecinoši un galīgi. Šķiet, ka tomēr, gadījumā, ja izdotos radīt cilvēka klonu veiksmīgi, tad varētu būt, ka klonam varētu piederēt tās pašas cilvēciskās īpašības un arī mūžīgā dvēsele, kā visiem citiem cilvēkiem.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kāds ir Kristiešu viedoklis par klonēšanu?