Ko nozīmē tas, ka esam izcili, ļoti brīnišķīgi radīti (Ps.139:14)?



Jautājums: Ko nozīmē tas, ka esam izcili, ļoti brīnišķīgi radīti (Ps.139:14)?

Atbilde:
Psalms 139:14 Dāvids saka: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” Kontekstā šis pants runā par visu mūsu fizisko ķermeņu satriecošo dabu. Cilvēka ķermenis ir viskompleksākais un unikālākais organisms visā universā un šī komplicētība kopā ar unikalitāti skaidri apraksta mūsu Radītāja vērtības. Katrs mūsu ķermeņa aspekts, pat līdz vismazākajai mikroskopiskajai šūniņai atklāj, ka tas ir tik ļoti brīnišķīgi radīts. Inženieri saprot, ka, lai radītu spēcīgus, bet tomēr vieglus gaismas starus ir jāizmanto spēcīgākais materiāls liekot to pret ārpus malas šķērsgriezumu un piepildot iekšpusi ar gaišāku, vieglāku materiālu. Tas notiek tāpēc, ka lielāks spriedzes daudzums parādās uz struktūras virsmas tā iedarbojoties uz kopējo liekšanos vai spriedzi. Cilvēka kaula šķērsgriezuma sekcija atklāj, ka spēcīgākais materiāls ir lietots ārpusē un iekšpuse ir izmantota kā fabrika, kur tiek ražotas dažāda veida asins šūnas. Aplūkojot sarežģītu fotoaparātu ar tā spējām ļaut saņemt gaismu pēc vajadzības (vairāk vai mazāk) un tā spēju automātiski fokusēties pāri pār bezgalīgu lauku var atrast, ka tas strādā ar tām pašām, cilvēka acis atdarinošajām darbībām. Kā arī, pastāvot diviem acu āboliem mums ir dziļuma uztvere, kas ļauj saprast cik tālu noteiktais objekts atrodas.

Cilvēka smadzenes ir viens absolūti brīnišķīgs orgāns, nepārspējami brīnišķīgi radīts. Tām ir spēja mācīties, domāt un kontrolēt tik daudzas ķermeņa automātiskās darbības kā piem. sirds ritmu, asins spiedienu un elpošanu; kā arī uzturēt balansu starp skriešanu, iešanu, stāvēšanu un sēdēšanu tajā pašā laikā koncentrējoties uz kaut ko pavisam citu. Kompjūtertehnika var pārspēt cilvēka smadzenes kalkulēšanā, bet ir primitīva veicot spriešanas uzdevumus. Smadzenēm piemīt arī nepārspējama spēja adaptēties. Eksperimentā, kurā cilvēkiem tika uzliktas brilles, kas radīja šķietamību, ka viss ir ar kājām gaisā, smadzenes ļoti ātri pārinterpretēja doto informāciju dodot spēju uztvert pasauli pareizā tās stāvoklī. Kad citi bija padarīt akli uz ilgāku laika periodu, tad smadzeņu ”redzes centrs” ātri vien tika pārorientēts un izmantots citām vajadzībām. Kad cilvēki dzīvo mājā, kas tuvu dzelzceļam, tad ātri vien ejošo vilcienu troksnis tiek izfiltrēts caur smadzenēm un cilvēki zaudē apziņu par citādi traucējošo troksni.

Pat nonākot pie samazinātāka mēroga, vienalga cilvēka ķermenis ir brīnišķīgi, apbrīnojami radīts. Piemēram, informācija, kas nepieciešama visa cilvēka ķermeņa replikācijai (kopijai) ar katru vissīkāko tās detaļu tiek glabāta pilnīgā drošībā dubultajā Helis DNS daļā, kas ir atrasts cilvēka ķermeņa katras miljonās šūnas kodolā. Caur mūsu nervu sistēmu piedāvātā informācijas sistēma un kontrole ir pārsteidzoši kompakta salīdzinājumā ar cilvēku neveiklajiem vadu un optisko kabeļu izgudrojumiem. Katra šūna, kādreiz saukta par ”vienkāršu” ir neliela fabrika un līdz šim cilvēkam vēl nav saprotama visā tās pilnībā. Mikroskopiem kļūstot arvien spēcīgākiem satriecošā cilvēku šūna ir nonākusi vairāk un vairāk uzmanības centrā.

Iedomājieties tikko ieņemta cilvēka apaugļotu šūnu. No tās vienas maziņās šūniņas cilvēka dzemdē sāk attīstīties dažāda veida audi, orgāni un sistēmas, un tas viss strādā pilnīgā saskaņā pēc satriecoši koordinēta procesa. Labs piemērs tam ir caurums starpsienā starp diviem sirds kambariem, kurš jaundzimušajam piedzimstot aizveras dzemdību procesā precīzi noliktā laikā tā atļaujot bagātināt asinis ar skābekli nākošu no plaušām, kas nenotiek līdz brīdim, kamēr zīdainis ir dzemdē un saņem skābekli caur nabas saiti.

Bez tam, cilvēka ķermeņa imūnsistēma ir spējīga cīnīties ar neiedomājami daudziem ienaidniekiem un atjaunojas pati par sevi no vismazākā bojājuma (pat izlabo sliktas DNS porcijas jeb daļas) līdz pat vislielākajam, kāds vien var būt (saaudzējot kaulus un atveseļojot no smagām slimībām vai smagiem nelaimes gadījumiem). Jā, pastāv slimības, kas galu galā mūs pievārē, bet mums nav pat mazākās sapratnes cik daudz reizes mūsu imūnsistēma ir mūs izglābusi no nāves.

Visas cilvēka ķermeņa funkcijas un tā darbības ir satriecošas. Spēja celt ļoti lielus un smagus objektus un tajā pašā laikā uzmanīgi manipulēt ar smalkiem objektiem tos nesalaužot, arī ir satriecoša. Mēs varam šaut ar loku vairākkārt trāpot tieši mērķī, rakstīt ātri uz klaviatūras nedomājot par taustiņiem, rāpot, staigāt, skriet, virpuļot, kāpt kalnā, peldēt, kūleņot un iesist knipi; kā arī veikt tādus vienkāršus uzdevumus kā ieskrūvēt spuldzīti, tīrīt zobus, sasiet kurpju cilpas un tas viss notiek bez domāšanas. Patiesi, šīs visas ir ļoti ”vienkāršas” darbības, bet cilvēkam jāpieliek neiedomājami lielas pūles, lai radītu robotu, kas ir spējīgs veikt tik plaša klāsta pienākumus un lielo kustību daudzumu.

Gremošanas trakta un ar to saistīto orgānu funkcionēšana, sirds ilgmūžība, nervu un asins šūnu struktūra un funkcijas, asins attīrīšanās process notiekošs caur nierēm, iekšējās un vidusauss sarežģītība, garšas un smaržas sajūtu funkcijas, un tik daudzas citas lietas, ko mēs pat nespējam saprast – katrs aspekts no šā visa ir apbrīnojams, izcils brīnums un tālu aiz cilvēka spējām radīt vai atdarināt kaut niecīgāko daļu no visa šā brīnišķīguma. Patiesi, mēs esam nepārspējami izcili, brīnišķīgi radīti! Cik dziļi pateicīgi mēs esam, ka pazīstam Radītāju caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu; un mēs apbrīnojam ne tikai Viņa zināšanas un spējas, bet arī Viņa mīlestību uz mums (Psalmi 139:17-24).


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko nozīmē tas, ka esam izcili, ļoti brīnišķīgi radīti (Ps.139:14)?