Vai Dievs eksistē? Vai tam ir kādi pierādījumi?



Jautājums: Vai Dievs eksistē? Vai tam ir kādi pierādījumi?

Atbilde:
Vai Dievs eksistē? Man liekas diezgan interesanti tas, ka tik daudz tiek diskutēts par šo jautājumu. Aptaujas rāda, ka vairāk kā 90% cilvēku mūsdienu pasaulē tic Dieva vai kāda cita, augstāka spēka, eksistencei. Lai pierādītu Dieva eksistenci, bieži vien kā pierādījums tiek minēts tas, ka ir tik daudz cilvēku, kas Viņam tic. Bet, manuprāt, tam vajadzētu būt otrādi.

Dieva eksistenci nevar ne pierādīt, ne noraidīt. Bībele saka, ka mums ir jāpieņem ticībā tas, ka Dievs eksistē: „Bet bez ticības nevar Dievam patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6) Ja Dievs tā gribētu, Viņš varētu vienkārši parādīties visai pasaulei, tā pierādot to, ka Viņš eksistē. Bet, ja Viņš to izdarītu, tad nebūtu vairs vajadzīga ticība. „Jēzus viņam saka: „Tāpēc, ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgie tie, kas neredz un tomēr tic!”” (Jāņa ev. 20:29)

Taču, tas tomēr nenozīmē to, ka Dieva eksistencei nav nekādu pierādījumu. Bībelē ir teikts: „Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu. Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu. Nav nekādas valodas, nedzird ne vārda, neskan to balss, tomēr to vēsts iziet pa visu pasauli un to pausme līdz zemes galiem.” (Psalmi 19: 2-5) Skatoties zvaigznēs, pārdomājot visuma plašumu un bezgalību, vērojot dabas brīnumus un izbaudot saulrieta skaistumu, prāts sliecas domāt par visu šo lietu Radītāju Dievu. Ja šīs lietas tomēr neliekas pietiekamas, tad liecība par Dieva eksistenci ir atrodama arī mūsu pašu sirdīs. Salamans Mācītājs 3:11 ir teikts: „Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs.” Dziļi mūsu iekšienē ir kaut kas, kas apzinās, ka bez šīs dzīves un pasaules ir vēl kas, kas turpināsies pēc tam. Intelektuāli mēs varam censties noliegt šo sajūtu, bet Dieva klātbūtne mūsos joprojām paliek. Tomēr, neskatoties uz to, Bībele brīdina mūs, ka vienmēr būs kādi, kas centīsies noliegt Dieva eksistenci: „Bezprāši (muļķi) saka savā sirdī: Dieva nav!” (Psalmi 14:2) Tā kā vairāk kā 98% pasaules iedzīvotāju visos laikos, visās kultūrās un visās civilizācijās, visos kontinentos tic Dieva eksistencei, tad vajadzētu būt Kādam, kas pamato šo ticību.

Papildus argumentiem no Bībeles pastāv arī loģiskie argumenti, kas pierāda Dieva eksistenci. Pirmais no tādiem ir tā saucamais ontoloģiskais arguments (ontoloģija – mācība par esamību), kas principā lieto Dieva jēdzienu, lai pierādītu Dieva esamību. Šis arguments sākas ar Dieva definīciju, kas skan: „lielākā būtne, kādu var iedomāties”. Tad tiek argumentēts, ka eksistēt ir labāk kā neeksistēt, un tāpēc „lielākajai būtnei, kādu var iedomāties” vajadzētu eksistēt. Ja Dievs neeksistētu, tad Viņš nebūtu lielākā būtne kādu var iedomāties un tas, savukārt, būtu pretrunā ar Dieva definīciju.

Otrais no argumentiem ir teoloģiskais arguments. Tas ir šāds: tā kā visumā un uz zemes var saskatīt tik daudz apbrīnojamu lietu, kas visas ir labi izplānotas un saistītas, tad aiz tā visa vajadzētu stāvēt kādam dievišķam Dizainerim. Piemēram, ja zeme atrastos pāris simtu kilometru tuvāk saulei vai tālāk no tās, tad lielākā daļa no dzīvības formām uz zemes nevarētu eksistēt. Ja mūsu atmosfēras elementi būtu savādāki tikai par dažiem procentiem, jebkura dzīva būtne uz zemes nomirtu. Iespēja, ka olbaltuma molekula varētu izveidoties pati no sevis ir 1 pret 10243 (kas ir desmit, aiz kā seko 243 nulles). Viena šūna, savukārt, sastāv no miljoniem šādu olbaltuma molekulu.

Trešais no loģiskajiem argumentiem ir tā saucamais kosmoloģiskais arguments. Tas saka, ka katram efektam (rezultātam) ir vajadzīgs cēlonis. Šis universs un viss, kas ir tajā, ir efekts jeb rezultāts. Ir jābūt kaut kam, kas izraisīja to, ka universs sāka eksistēt. Tātad, ir jābūt kaut kam, kas nav nekā vai neviena cita izraisīts, lai izraisītu visu citu, lai tas sāktu eksistēt. Šis neviena cita neizraisītais Kāds ir Dievs.

Ceturtais arguments ir pazīstams kā morālais arguments. Jebkurai civilizācijai uz šīs zemes vienmēr ir bijis kaut kāds morāles un likumu kodekss. Katram cilvēkam ir iedzimta izpratne par to, kas ir labs, un kas ir slikts. Slepkavība, melošana, zagšana un netikumība tiek noraidīta gandrīz jebkurā pasaules valstī. No kurienes gan ir nākusi šī izpratne par labu un sliktu, ja ne no svēta Dieva?

Neskatoties uz visu šo, Bībele skaidri pasaka, ka visos laikos būs cilvēki, kas noraidīs šo skaidro un nenoliedzamo Dieva atklāsmi un ticēs meliem. Romiešiem 1:25 saka: „Viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen.” Bībele arī saka, ka tiem, kuri netic Dievam, nav nekāda attaisnojuma – „Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties” (Romiešiem 1:20).

Cilvēki parasti aizbildina savu neticību Dievam ar to, ka „tas nav zinātniski pierādīts”. Bet patiesais iemesls viņu neticībai ir tas, ka, ja viņi atzītu, ka ir Dievs, tiem būtu arī jāatzīst tas, ka viņi ir vainīgi un atbildīgi Dieva priekšā par saviem grēkiem, un jāsaprot tas, ka viņiem izmisīgi vajag Dieva piedošanu (Romiešiem 3:23, Romiešiem 6:23). Ja Dievs ir, tad mēs esam atbildīgi Viņa priekšā par mūsu dzīvi. Bet, ja Viņa nav, tad mēs varam darīt jebko, ko vēlamies, un mums nav jāuztraucas par Dieva sodu. Es uzskatu, ka tieši tas ir iemesls, kāpēc joprojām tik daudz cilvēku turas pie evolūcijas teorijas – vienkārši lai piedāvātu cilvēkiem kādu alternatīvu tam, ka Viņi ir Dieva radīti. Dievs eksistē un ikviens jau dziļi sirdī to arī apzinās. Arī šis fakts, ka daudzi cilvēki tik agresīvi cenšas noliegt Viņa eksistenci, ir īstenībā tās pierādījums.

Atļaujiet man minēt pēdējo argumentu Dieva eksistencei. Kā es zinu, ka Dievs eksistē? Es zinu, ka Viņš pastāv, jo es ar Viņu katru dienu sarunājos. Es nedzirdu skaļas Viņa atbildes, bet es sajūtu Viņa tuvumu, es jūtu Viņa vadību, es pazīstu Viņa mīlestību un es vēlos atrasties Viņa žēlastībā. Manā dzīvē ir notikušas daudzas lietas, kuras nevar izskaidrot ne ar ko citu, kā vien ar Dieva eksistenci un Viņa palīdzību. Dievs mani ir tik brīnumaini izglābis un izmainījis manu dzīvi, ka es varu vienīgi Viņu slavēt un godināt. Neviens no šiem augstākminētajiem argumentiem nevarēs pārliecināt cilvēku, kurš atsakās atzīst lietas, kas ir skaidras un saprotamas. Dieva eksistenci ir jāpieņem ticībā (Ebrejiem 11:6). Ticība Dieva eksistencei nav vis akls lēciens tumsā, bet gan drošs solis gaišā telpā, kurā jau atrodas ap 90% cilvēku.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai Dievs eksistē? Vai tam ir kādi pierādījumi?