Ko Bībele māca par Trīsvienību?



Jautājums: Ko Bībele māca par Trīsvienību?

Atbilde:
Vissarežģītākā lieta kristīgajā koncepcijā par Trīsvienību ir tā, ka nav veida, kā to adekvāti izskaidrot. Trīsvienība ir jēdziens, ko līdz galam nespēj izprast neviens cilvēks, kur nu vēl to izskaidrot. Dievs ir bezgalīgi lielāks un varenāks par mums, tāpēc mums nevajadzētu brīnīties par to, ka mēs nevaram Viņu līdz galam izprast. Bībele māca, ka Tēvs ir Dievs, ka Jēzus ir Dievs, un ka Svētais Gars ir Dievs. Bībele māca arī to, ka ir tikai viens Dievs. Lai gan mēs varam iegūt no Bībeles šādu tādu informāciju par attiecībām, kas valda Trīsvienībā, šis jēdziens cilvēka prātam paliek līdz galam neizprotams. Taču, tas nenozīmē to, ka tā būtu nepatiesība, vai ka šī mācība nepamatojas Bībelē.

Paturi prātā, pētot šo jautājumu, ka pats vārds „Trīsvienība” Bībelē netiek lietots. Šis termins tiek lietots, lai censtos aprakstīt Trīsvienīgo Dievu – 3 vienlaikus pastāvošas, mūžīgas personas, kas kopā veido vienu Dievu. Pievērs uzmanību tam, ka šī doktrīna nekādā veidā nesaka to, ka pastāv 3 Dievi. Trīsvienība nozīmē vienu Dievu, kuru veido trīs atsevišķas personas. Tas nav nepareizi, ka mēs lietojam vārdu „Trīsvienība”, lai gan tas netiek lietots Bībelē. Ir īsāk un vienkāršāk teikt „Trīsvienība”, nekā „3 vienlaikus pastāvošas, mūžīgas personas, kas veido vienu Dievu”. Ja šī lieta tev sagādā problēmas, tad apsver šo: vārds vectēvs arī netiek lietots Bībelē, taču mēs skaidri zinām, ka daudzas Bībelē minētās personas bija tādi. Ābrahāms bija Jēkaba vectēvs. Tāpēc, nepievērs tik daudz uzmanības pašam vārdam „Trīsvienība”. Svarīgākais ir tas, ka koncepts, ko apraksta vārds ”Trīsvienība”, ir atrodams Bībelē. Pēc šī ievada sekos daudzas Bībeles vietas, kur tiek runāts par Trīsvienību.

1) Ir tikai viens Dievs: 5. Mozus 6:4; 1. Korintiešiem 8:4; Galatiešiem 3:20; 1. Timotejam 2:5.

2) Trīsvienība sastāv no trim personām: 1. Mozus 1:1; 1:26; 3:22; 11:7; Jesajas 6:8; 48:16; 61:1; Mateja ev. 3:16-17; 28:19; 2. Korintiešiem 13:14. Apskatot augšminētās Vecās Derības rakstu vietas, noderīgas ir ebreju valodas zināšanas. 1. Mozus grāmatā 1:1 tiek lietots daudzskaitļa formas lietvārds ”Elohīm”. 1. Mozus 1:26; 3:22; 11:7 un Jesajas 6:8 tiek lietots daudzskaitļa vietniekvārds „mēs”. Par to, ka „Elohīm” un „mēs” norāda uz to, ka runa iet par vairāk kā divām personām, nav nekādu šaubu. Angļu un latviešu valodā vārdam ir tikai divas formas – vienskaitlis un daudzskaitlis, taču ebreju valodā vārdam ir trīs formas – vienskaitlis, divskaitlis un daudzskaitlis. Divskaitlis apzīmē tikai un vienīgi divus gabalus. Ebreju valodā divskaitli lieto, runājot par tādām lietām kā acis, ausis un rokas. Taču, vārds „Elohīm” un „mēs” ir daudzskaitļa formā, tātad, runa noteikti iet par vairāk kā divām personām, un apzīmē kaut ko, kas ir trīs vai vairāk (Tēvs, Dēls un Svētais Gars).

Jesajas 48:16 un 61:1, runā Dēls par Tēvu un Svēto Garu. Salīdzini Jesajas 61:1 un Lūkas ev. 4:14-19 un pārliecinies par to, ka tas tiešām ir Dēls, kas runā. Mateja ev. 3:16-17 ir aprakstītas Jēzus kristības. Šeit var redzēt to, ka Dievs Svētais Gars nolaižas uz Dievu Dēlu, kamēr Dievs Tēvs apliecina Savu patiku pret Savu Dēlu. Mateja ev. 28:19 un 2. Korintiešiem 13:14 piemin visas trīs Trīsvienības atsevišķās personas.

3) Dažādās Bībeles vietās ir redzama atšķirība starp Trīsvienības personām: Vecajā Derībā ”Dievs Tas Kungs” ir atšķirīgs no „Kunga” (1. Mozus 19:24, Hozejas 1:4). Dievam Tam Kungam ir „Dēls” Psalmi 2:7,12; Salamana Pamācības 30:2-4). Gars ir atšķirīgs no „Tā Kunga” (4. Mozus 27:18) un no „Dieva” (Psalmi 51:10-12). Dievs Dēls ir atšķirīgs no Dieva Tēva (Psalmi 45:6-7, Ebrejiem 1:8-9). Jaunajā Derībā, Jāņa ev. 14:16-17 Jēzus runā par to, ka pēc Savas aiziešanas sūtīs mums Palīgu, Svēto Garu. Tas norāda, ka Jēzus neuzskatīja Sevi par Tēvu vai Dēlu. Atceries arī visas tās reizes, kad evaņģēlijos Jēzus runā ar Savu Tēvu. Vai tad Viņš runāja ar Sevi? Nē. Viņš runāja ar citu personu Trīsvienībā – ar Tēvu.

4) Katrs Trīsvienības loceklis ir Dievs: Tēvs ir Dievs - Jāņa ev. 6:27; Romiešiem 1:7, 1. Pētera 1:2. Dēls ir Dievs – Jāņa ev. 1:1, 14; Romiešiem 9:5; Kolosiešiem 2:9; Ebrejiem 1:8; 1. Jāņa 5:20. Svētais Gars ir Dievs – Apustuļu Darbi 5:3-4; 1. Korintiešiem 3:16 (Svētais Gars ir tas, kas iemājo ticīgajos – Romiešiem 8:9; Jāņa ev. 14:16-17; Apustuļu Darbi 2:1-4).

5) Pakļautība Trīsvienībā: Raksti atklāj to, ka Svētais Gars ir pakļauts Tēvam un Dēlam, savukārt Dēls ir pakļauts Tēvam. Šīs ir Trīsvienības iekšējās attiecības, kas nekādā mērā nemazina to, ka visas trīs personas ir Dievs. Šī ir tā sfēra, ko mūsu ierobežotie prāti nespēj līdz galam izprast par neierobežoto Dievu. Attiecībā par Dēlu izlasi Lūkas ev. 22:42, Jāņa ev. 5:36; 20:21; 1. Jāņa 4:14. Attiecībā par Svēto Garu izlasi Jāņa ev. 14:16, 26; 15:26; 16:7 un īpaši Jāņa ev. 16:13-14.

6) Trīsvienības locekļu individuālie uzdevumi: visas šīs lietas pastāv, jo Dievs Tēvs ir to avots un cēlonis: 1. universs (1. Korintiešiem 8:6; Atklāsmes grāmata 4:11), 2. dievišķā atklāsme (Atklāsmes grāmata 1:1), 3. pestīšana (Jāņa ev. 3:16-17) un 4. Jēzus darbi, ko Viņš paveica, būdams miesā (Jāņa ev. 5:17; 14:10). Tēvs uzsāk (iniciē) visas šīs lietas, ir to pirmcēlonis.

Dēls ir tas „aģents”, caur kuru Dievs veic šos darbus: 1. universa radīšana un uzturēšana (1. Korintiešiem 8:6; Jāņa ev. 1:3, Kolosiešiem 1:16-17), 2. dievišķās atklāsmes nešana (Jāņa ev. 1:1; Mateja 11:17; Jāņa ev. 16:12-15; Atklāsmes grāmata 1:1), un 3. pestīšana (2. Korintiešiem 5:19, Mateja 1:21; Jāņa ev. 4:42). Tēvs dara visas šīs lietas caur Dēlu, kas darbojas kā Viņa pārstāvis.

Svētais Gars ir tas līdzeklis, ar kura palīdzību Tēvs dara sekojošas lietas: 1. universa radīšana un uzturēšana (1. Mozus 1:2; Ījaba 26:13; Psalmi 104:30), 2. dievišķās atklāsmes paušana (Jāņa ev. 16:12-15; Efeziešiem 3:5; 2. Pētera 1:21), 3. pestīšana (Jāņa ev. 3:6; Titam 3:5; 1. Pētera 1:2), un 4. Jēzus darbi, ko Viņš paveica, būdams miesā (Jesajas 61:1; Apustuļu Darbi 10:38). Dievs Tēvs dara visas šīs lietas Svētā Gara spēkā.

Neviens no populārajiem salīdzinājumiem Trīsvienību precīzi neattēlo. Piemēram, salīdzinājums ar olu nav īsti pareizs, jo čaumala, baltums un dzeltenums ir olas sastāvdaļas, tās nav pašas par sevi ola. Tēvs, Dēls un Svētais Gars nav Dieva sastāvdaļas, tie katrs ir Dievs. Trīsvienības salīdzinājums ar ūdeni ir mazliet labāks, taču arī tas adekvāti neattēlo Trīsvienības būtību. Ūdens (šķidrums), tvaiks un ledus ir ūdens formas. Tēvs, Dēls un Svētais Gars nav Dieva dažādas formas, katrs no tiem ir Dievs. Tātad, lai arī šīs ilustrācijas mums rada it kā aptuvenu priekšstatu par Trīsvienību, mums ir jāpatur prātā, ka tās nav precīzas vai īsti adekvātas. Neierobežotu, mūžīgu Dievu nevar attēlot ar ierobežotas, laicīgas ilustrācijas palīdzību. Tajā vietā, lai koncentrētu savu spēku un uzmanību Trīsvienības izprašanai, labāk velti laiku tam, lai pārdomātu, cik liels un varens ir Dievs, un cik nebeidzami augstāka ir Viņa būtība par mūsējo. „Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi! Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis Viņa padoma devējs?” (Romiešiem 11:33-34)


Atpakaļ uz latvisko versiju


Ko Bībele māca par Trīsvienību?