Kura diena ir Sabata diena- sestdiena vai svētdiena? Vai Kristiešiem jāievēro Sabats?

Jautājums: Kura diena ir Sabata diena- sestdiena vai svētdiena? Vai Kristiešiem jāievēro Sabats?

Atbilde: Ir bieži uzstāts uz to, ka Sabatu (Izcelsme- senebreju- atpūsties) ‘’Dievs ieviesa Ēdenē’’ sakarā ar atpūtu un radīšanas darbu. Mozus 2.gr. (Exodus) 20:11. Lai arī Dievs septītajā dienā (1.Mozus gr (Genesis 2:3)) atpūšoties pavēstīja par nākotnes Sabata likumu, tomēr nekur nav piereģistrēts Bībelisks apstiprinājums par Sabata ievērošanu, pirms Izraēla bērni atstāja Ēģiptes zemi. Visos Rakstos nav ne mazākā mājiena, no Ādama līdz pat Mozus laikiem par Sabata ievērošanu.

Dieva Vārds saka gluži skaidri, ka Sabata ievērošana bija īpaša zīme starp Dievu un Izraēlu. ‘’ Tāpēc Izraēla bērni lai svētī Sabatu un tur šo dienu par mūžīgu derību uz audžu audzēm.

Starp Mani un Izraēla bērniem tā lai ir zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies.’’ (Mozus 2.gr. (Exodus 31:16-17)).

1.Mozus gr. piektajā nodaļā (Deuteronomy 5), Mozus apstiprina no jauna 10 baušļus priekš nākošajām Izraēlas paaudzēm. Šinī pašā nodaļā pantos 12-14 Mozus dot komandu ievērot Sabatu un tūlīt pat aiz tā, pantā 15 viņš izskaidro iemeslu,: ‘’Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu.’’ (5.Mozus gr. 5:15).

Norādot uz Sabatu, Dieva nodoms nebija likt Izraēliešiem atcerēties pasaules radīšanu, bet gan vienmēr atcerēties viņu vergošanas laiku Ēģiptē un to, kā Tas Kungs viņus izglāba. Paskatieties uz Sabata noteikumiem,- persona, kura bija pakļauta Sabata noteikumiem nedrīkstēja iziet no mājām (2.Mozus gr. 16:29), nedrīkstēja kurināt uguni apmešanās vietās (2.Mozus gr.35:3), nedrīkstēja strādāt ne pašiem, ne citiem ļaut strādāt (5.Mozus gr. 5:14). Pārkāpjot Sabata noteikumus sods bija nāve. (2.Mozus gr 31:15; 4.Mozus gr. 15:32-35).

Jaunā Testamenta izpēte norāda uz četrām svarīgām lietām. 1) Vienalga kad Kristus parādās atdzimis, minētā diena vienmēr ir bijusi pirmā nedēļas diena. (Mateja 28:1,9,10; Marka 16:9; Lūkasa 24:1,13,15; Jāņa ev. 20:19,26). 2) Vienīgā reize, kad Sabats minēts Apustuļu darbos caur Atklāsmi, tas ir domāts jūdu evaņģēlistu mērķiem un darbības vieta parasti atrodas sinagogās. (Apustuļu darbu 13-18 nodaļas). Pāvils rakstīja: ‘’Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus’’ (1.Korintiešiem 9:20). Pāvils devās uz sinagogām nevis lai dibinātu draudzību un mācītu zīmes, bet gan lai pārliecinātu un glābtu pazudušo. 3) Vienreiz Pāvils paziņoja: ‘’no šī brīža es iešu pie pagāniem’’ (ne ebrejiem), (Apustuļu darbi 18:6), un Sabats no tā brīža vairs nav minēts. 4) Tā vietā, lai ierosinātu stingru Sabata dienas ievērošanu, Jaunais Testaments netieši norāda pretējo (ieskaitot vienu iebildumu norādītu uz augšminēto 3. punktu, atrastu Kolosiešos 2:16).

Paraugoties vēl tuvāk uz 4. augšminēto punktu, tas atklāj, ka Jaunā testamenta ticīgajiem nav uzlikts obligātums ievērot Sabatu, kā arī parāda, ka ideja par svētdienu, kā ‘’Kristiešu Sabatu’’, ir pat nebībeliska. Kā jau teikts iepriekš, Sabats ir pieminēts tikai vienu reizi, kad Pāvils pievērsa uzmanību pagāniem. ‘’Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai Sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum’’. (Kolosiešiem 2:16-17). Jūdu Sabats tika likvidēts ar Kristus pienaglošanu pie krusta-‘’ Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām tā prasībām...’’ (Kolosiešiem 2:14).

Jaunajā Testamentā šī ideja ir apgalvota atkārtoti,-‘’ Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā! Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam’’. (Romiešiem 14:5-6). ‘’Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinuši vai, labāki sakot, kad Dievs jūs ir atzinis, kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot? Jūs cienījat īpašas dienas, mēnešus, gadus un laikus.’’ (Galatiešiem 4:9-10).

Tomēr daži uzskata, ka sestdiena bija pārmainīta uz svētdienu pēc imperatora Konstantīna ( mūsu ēras 321 gadā) pavēles. Kurā dienā agrā baznīca sanāca kopā uz dievkalpojumiem? Svētie Raksti nekad nepiemin Sabatu (sestdienas), kad ticīgie sanāktu kopā sadraudzībai un pielūgsmei. Tomēr dažos pantos ir skaidri pateikts, ka tā bija nedēļas pirmā diena. Piemēram, Apustuļu darbos 20:7 ir teikts- : Pirmajā nedēļas dienā, kad mēs bijām sanākuši maizi lauzt’’. Kā arī 1.Korintiešiem 16:2 Pāvils skubina ticīgos-‘’ Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā’’. Tā kā Pāvils naudas ziedošanu apzīmē kā kalpošanu (2.Korintiešiem 9:12), šī kolekcionēšana bija jābūt saistīta ar Kristiešu svētdienas dievkalpojumu. Vēsturiski tā nebija sestdiena, bet gan svētdiena, kad Kristieši salasījās kopā uz kalpošanu, un tas ir tā bijis kopš pirmā gadsimta.

Sabats bija dots Izraēlai, bet ne baznīcai. Sabats joprojām ir sestdienās, bet ne svētdienās un nekad nav bijis mainīts. Bet Sabats ir daļa no Vecā Testamenta likumiem, un Kristieši ir brīvi no Sabata jūga. (Galatiešiem 4:1-26; Romiešiem 6:14). Kristiešiem nav nepieciešams ievērot Sabatu ne sestdienā, ne svētdienā. Pirmajā nedēļas dienā, svētdienā, Tā Kunga dienā (Atklāsmes gr. 1-10) svinam Jauno Radīšanu kopā ar Kristu, kā mūsu augšāmcēlušos vadoni. Mums nav uzdots pildīt Mozisko Sabata- atpūtas pavēli, bet gan sekot atdzimušajam Kristum- kalpojot. Apustulis Pāvils teica, ka katram Kristietim individuāli jāizlemj, ievērot Sabata dienu, vai nē. ‘’Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā!’’ (Romiešiem 14:5). Mēs esam, lai kalpotu Dievam katru dienu, ne tikai sestdienās vai svētdienās.

Atpakaļ uz latvisko versiju