Kas ir Reformētā (pārveidotā jeb uzlabotā) Teoloģija?



Jautājums: Kas ir Reformētā (pārveidotā jeb uzlabotā) Teoloģija?

Atbilde:
Vienkārši runājot Reformētā teoloģija iekļauj jebkuru ticības sistēmu, kas noskaidro Protestantisma Reformācijas izcelsmi notikušu 16 gadsimtā. Protams, Reformisti paši atvedina savu doktrīnu attiecībā uz Rakstiem, kā tas ir norādīts viņu ”sola scripture” (vienīgajos rakstos); tādējādi Reformētā teoloģija nav ”jauna” ticības sistēma, bet gan tāda, kas meklē veidus kā sekot apustuliskajai mācībai.

Galvenokārt Reformētā teoloģija ievēro Svēto Rakstu autoritāti; Dieva augstāko varu; to, ka pestīšana tiek dota tikai ar žēlastību caur Kristu; un evaņģēlija nepieciešamību. Dažreiz Reformētā teoloģija tiek saukta par Derības teoloģiju tāpēc, ka tā liek uzsvaru uz Dieva noslēgto Derību ar Ādamu un uz Jauno Testamentu jeb Derību, kas dota caur Kristu (Lk.ev.22:20).

Svēto Rakstu autoritāte. Reformētā teoloģija māca, ka Bībele ir iedvesmots un autoritatīvs Dieva Vārds. Pietiekošs visās ticības un rīcību praksēs.

Dieva augstākā vara. Reformētā teoloģija māca, ka Dievs valda un ir absolūtā kontrolē pār visu radību. Viņš jau iepriekš ir nolēmis visus notikumus un tāpēc nekad nav pārsteigts vai neapmierināts ar rezultātiem. Tomēr šis viedoklis nekādā mērā neierobežo radības gribu vai padara Dievu par grēka autoru.

Pestīšana caur žēlastības. Reformētā teoloģija māca, ka Dievs Savā varenībā un žēlastībā izvēlējās izpirkt cilvēci priekš Sevis atbrīvojot to no grēkiem un nāves. Reformētās teoloģijas mācība par pestīšanu visbiežāk tiek pasniegta caur pieciem Kalvinisma punktiem un tie ir:

* Totālā izvirtība. Cilvēks ir bezspēcīgs savā grēcīgajā stāvoklī un ir pakļauts Dieva dusmām, un nekādā veidā nav spējīgs apmierināt Dievu. Totālā izvirtība nozīmē arī to, ka cilvēks nemeklēs Dievu dabiskā ceļā līdz tam brīdim, kad Dievs Savā lielajā žēlastībā paskubinās cilvēku uz to (1.Moz.gr.6:5; Jer.gr.17:9; Rom.3:10-18).

* Beznosacījuma izvēle. No visas Savas pagātnes mūžības Dievs ir izvēlējies glābt neskaitāmus grēciniekus, ko cilvēks nespēj saskaitīt (Rom.8:29-30, 9:11; Ef.1:4-6, 11-12).

* Ierobežots gandarījums, saukts arī par ”īpašo izpirkšanu.” Kristus uzņēmās visu izvēlēto cilvēku sodu par grēkiem uz Sevis un tādējādi samaksāja par viņu dzīvībām ar Savu nāvi. Citiem vārdiem sakot, Viņš nemira vienkārši tikai lai pestīšanu padarītu ”iespējamu,” bet gan patiesībā Viņš ieguva pestīšanu tikai to labā, kurus Viņš Pats arī izvēlējās (Mt.ev.1:21; Jņ.ev.10:11, 17:9; Ap.d.20:28; Rom.8:32; Ef.5:25).

* Neatvairāma žēlastība. Savā kritušajā stāvoklī cilvēks noraida Dieva mīlestību, bet Dieva mīlestība, darbojoties cilvēka sirdī, iededz cilvēkā vēlmi, kuru iepriekš viņš bija noraidījis. Dieva žēlastība nekad necietīs neveiksmi pabeigt glābjošo darbu izvēlētajos (Jņ.ev.6:37, 44; 10:16).

* Svēto neatlaidība. Dievs aizsargā savus svētos no atkrišanas tādējādi pestīšana ir mūžīga (Jņ.ev.10:27-29; Rom.8:29-30; Ef.1:3-14).

Reformētā teoloģija māca arī evaņģēlija nepieciešamību. Tie māca, ka Kristieši pasaulē dzīvo tāpēc, lai ieviestu atšķirības. Garīgi caur evaņģēliju un sociāli caur svētu dzīvošanu un cilvēkmīlestību.

Citas, Reformētās teoloģijas galvenās atšķirības ir: divu sakramentu ievērošana, kas ir kristīšana (ar ūdenī iegremdēšanu) un svētais vakarēdiens; pārtraukšanas viedoklis par garīgajām dāvanām (dāvanas netiek izplatītas baznīcām) un ne- dispensacionālais uzskats attiecībā uz Svētajiem Rakstiem. Reformistu baznīcās ļoti lielā cieņā tiek turēti J. Kalvina (John Calvin), J.Knoha (John Knox), U. Žvingļa (Ulrich Zwingli) un M. Lutera (Martin Luther) raksti. Vestminsteru konfesijas ietver sevī Reformistu tradīcijas. Modernās baznīcas Reformētajās tradīcijās iekļauj Presbiteriešus, Kongregālistus (Congregationalist) un dažus no Baptistiem piederīgos.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir Reformētā (pārveidotā jeb uzlabotā) Teoloģija?