Kāds ir Bībeles viedoklis par labiem vecākiem?

Jautājums: Kāds ir Bībeles viedoklis par labiem vecākiem?

Atbilde: Būt par vecākiem varētu būt sarežģīts un izaicinošs pasākums, bet tajā pašā laikā visvairāk atmaksātais un piepildošais darbs, ko mēs jebkad varētu darīt. Bībelei ir tik daudz kas sakāms par veidu, kā mēs sekmīgi varam audzināt mūsu bērnus un palaist tos dzīvē, kā veiksmīgas Dieva personas. Pirmā lieta, ko mēs varam darīt ir mācīt tiem taisnību par Dieva vārdu.

Mīlot Dievu, esot par labu piemēru vienmēr klausot Dieva komandām, mums jāņem vērā 5.Mozus gr. 6:7-9 teiktais attiecībā uz bērnu audzināšanu, lai viņi pildītu šīs komandas. Šis pants norāda uz šīs pamācības notiekošo dabas procesu. To vajadzētu ievērot visu laiku- mājās, ceļā esot, naktī un no rīta. Bībeles patiesībām vajadzētu būt mūsu dzīves pamatam mūsu mājās. Sekojot šo komandu principiem, mēs mācām mūsu bērniem to, ka kalpošana Dievam ir pastāvīga, ne tikai svētdienas rītos, vai vakara lūgšanu laikā.

Lai arī mūsu bērni lielu daļu mācās no tiešajām mācībām, tomēr daudz vairāk tie mācās vērojot mūs. Tāpēc mums jābūt uzmanīgiem it visā, ko darām. Pirmkārt mums jāatzīst Dieva dotā loma mums. Vīram un sievai jāizturas vienam pret otru ar savstarpēju cieņu un pakļāvību vienos otram (Ef.5:21). Tajā pašā laikā Dievs ir nostiprinājis autoritātes līniju, kas jāievēro: ‘’Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs’’ (1.Kor.11:3). Mēs zinām, ka Kristus nav mazvērtīgāks par Dievu, tieši tāpat sieva nav mazvērtīgāka par vīru. Dievs apzinās, ka bez pakļautības autoritātei nav un nevar būt kārtība. Vīra pienākums, kā ģimenes galvas loceklim, ir mīlēt sievu kā sevi pašu tajā pašā ziedošanās veidā, kā Kristus mīlēja savu draudzi (Ef.5:25-29).

Kā atbildot uz mīlošu vadību, sievai nav grūtību pakļauties viņas vīra autoritātei (Ef.5:24; Kol.3:18). Viņas tiešais pienākums ir mīlēt un cienīt vīru, dzīvot gudrībā un šķīstībā, un rūpēties par māju (Tit.2:4-5). Sievietes ir labākas audzinātājas nekā vīrieši, jo viņas ir radītas jau sākotnēji kā bērnu audzinātājas.

Disciplīna un pamācīšana ir neatņemama, svarīga daļa bērnu audzināšanā. Sal.pam.13:24 saka: ‘’Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.’’ Bērni, kuri aug bez disciplīnas savās mājās, jūtas negribēti un nevērtīgi. Viņiem trūkst vadības un pašdisciplīnas. Kļūstot vecāki viņi dumpojas un ir ar maz cieņas vai vispār bez jebkādas cieņas pret autoritātēm, ieskaitot Dievu. ‘’Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt’’ (Sal. pam.19:18). Tajā pašā laikā disciplīnai jābūt līdzsvarā ar mīlestību, jo pretējā gadījumā bērni var augt viegli aizvainojami, bez drosmes un nepakļāvīgi (Kol.3:21). Dievs atzīst, ka disciplīna ir sāpīga, kad tas notiek (Eb:12:11), bet ja seko mīloša pamācība, tad tas ir nozīmīgi svētīgi un pamācoši bērnam. ‘’Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam’’ (Ef.6:4).

Svarīgi iesaistīt bērnus iešanā uz baznīcu un kalpošanā jau viņu agrā bērnībā. Regulāri apmeklējot baznīcu (Ebr.10:25), atļaujiet viņiem redzēt jūs mācoties Dieva vārdu, kā arī ļaujiet bērniem mācīties kopā ar jums. Pārrunājiet viņu pasaules uzskatus, kā viņi to redz un māciet bērniem Dieva godību caur visu dzīvi katru dienu. ‘’Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis’’ (Sal.pam.22:6). Būt labiem vecākiem nozīmē audzināt bērnus, kas seko jūsu piemēram klausot un kalpojot Tam Kungam.

Atpakaļ uz latvisko versiju