Vai Kristiešiem jābūt iecietīgiem/ tolerantiem pret citu cilvēku reliģiskajām ticībām?

Jautājums: Vai Kristiešiem jābūt iecietīgiem/ tolerantiem pret citu cilvēku reliģiskajām ticībām?

Atbilde: Mūsu ‘’iecietības’’ laikmetā morālais relatīvisms (Uzskats, mācība, ka visas cilvēka iegūtās atziņas neizbēgami ir relatīvas un subjektīvas) ir uzbāzīgi piedāvāts kā augstākā vērtība un spēks. Katrai filozofijai, idejai un ticības sistēmai ir vienāda vērtība, saka relatīvists, un ir vērta, lai to respektētu vienādi. Tas, kurš atbalsta kādu ticības sistēmu vairāk pāri citai - vai pat vēl ļaunāk – pretendē uz to, ka zina absolūti patieso taisnību ir uzskatīts par aprobežotu, nezinošu vai pat fanātisku.

Protams, dažādas reliģijas rada savstarpēji viena otru izslēdzošas prasības, un relatīvists, loģiski, ka nav spējīgs samierināt un nogludināt atklātās pretrunas. Piemēram, Bībele paziņo, ka ‘’cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa’’ (Ebr.9:27), kamēr dažas austrumu reliģijas māca, ka pastāv pāriemiesošanās. Tātad, vai mēs mirstam vienu, vai vairākas reizes? Abas mācības vienlaikus nevar būt patiesas. Relatīvists būtībā pārdefinēs patiesību kārtībā, lai radītu paradoksālu pasauli, kur daudzkārtīga, pretrunīga ‘’taisnība’’ var līdz pastāvēt.

Jēzus teica: ’’ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani’’ (Jņ.ev.14:6). Kristietis ir pieņēmis Patiesību, ne tikai jēdzienu vai priekšstatu kā tādu, bet gan kā Personu. Šī Patiesības atzīšana noliek Kristieti zināmā attālumā no tā sauktās mūsu dienu ‘’progresīvās domāšanas.’’ Kristietis ir publiski atzinis, ka Jēzus ir augšāmcēlies no nāves (Rom.10:9-10). Ja viņš tiešām tic, ka pastāv atdzimšana, tad kā gan viņš var domāt progresīvi un uztraukties par neticīgo apgalvojumu, ka Jēzus nekad necelsies atkal? Ja Kristietis noliegtu skaidro Dieva Vārda mācību, tad tā būtu tieša Dieva nodevība.

Ievērojiet, ka līdz šim mūsu piemēros esam citējuši ticības pamatus. Dažas lietas (kā Kristus fiziska augšāmcelšanās) nav apspriežamas. Citas lietas varētu būt atvērtas debatēm, kā, piemēram, kas uzrakstīja grāmatu Ebrejiem; vai Pāvila rakstura ‘’dzeloni miesā’’. Tomēr mums vajadzētu izvairīties tapt ievilinātiem diskusiju muklājā par mazāk svarīgiem jautājumiem (2.Tim.2:23; Tit.3:9).

Ja arī rodas strīds vai vienkārši dialogs par prominentām (izcils, ievērojams, nozīmīgs) mācībām, Kristietim vajadzētu būt savaldīgam, atturīgam un izrādīt cieņu. Viena lieta ir nepiekrist kādai pozīcijai; gluži cita lieta ir noniecināt personu. Mums jāturas pie Patiesības un jāizrāda līdzjūtība un sapratne tiem, kas uzdod jautājumus. Tāpat kā Jēzus, mums jābūt žēlastības un patiesības pilniem (Jņ.ev.1:14). Pēteris saka, ka jāpanāk labs līdzsvars starp atbildi un pazemību: ‘’Būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos’’ (1.Pēt.3:15).

Atpakaļ uz latvisko versiju