Ko saka Bībele par spēju apieties ar naudu?

Jautājums: Ko saka Bībele par spēju apieties ar naudu?

Atbilde: Bībelei ir ļoti daudz kas sakāms par naudas izlietošanu un saimniekošanu. Attiecībā uz aizņemšanos Bībele pašos pamatos ir pret to. Skat. Sal.Pam.6:1-5; 20:16; 22:7, 26-27 (‘’Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu... Neesi starp tiem, kas ar rokas spiedienu apsolās un par parādu galvo, jo, ja tev nebūs ko samaksāt, kāpēc tad lai nepaņem tev tavu gultu zem tevis.’’) Atkal un atkal Bībele brīdina nekrāt bagātību un tā vietā iedrošina vispirms meklēt garīgās bagātības un vērtības. Sal.Pam.28:20 saka: ‘’Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.’’ Skat. arī Sal.Pam.10:15; 11:4; 18:11; 23:5.

Sal.Pam.6:6-11 piedāvā dzīves gudrības attiecībā uz slinkumu un finansiālo izputēšanu, kas galu galā ir iespējama. Mums ir teikts ņemt vērā čaklās skudras, kas strādā, lai sagādātu sev barību. Panti arī brīdina, lai mēs neguļam tā vietā, kad jāstrādā kaut ko, kas dotu labumu. ‘’Slaists’’ ir slinka, laiska persona, kas vienmēr izvēlēsies atpūsties kāda darba vietā. Viņa liktenis ir drošs – nabadzība, trūkums un vajadzība. Cita galējība ir apmātība ar nebeidzamu naudas krāšanu. Tādam, saskaņā ar Sal.Māc.5:10 nekad nav bijis un nebūs pietiekoši, lai apmierinātu sevi un ir nepārtraukta vajadzība pēc vairāk un vairāk naudas. 1.Tim.6:6-11 arī brīdina pret iekāri un dzīšanos pēc nebeidzamas bagātības.

Drīzāk, vēlmes vietā krāt un krāt uz sevi milzīgas bagātības, Bībele piedāvā došanas modeli, ne ņemšanas. ‘’Atceraties šo: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl’’ (2.Kor.9:6-7). Mēs arī esam iedrošināti būt par labiem saimniekiem tam, ko Dievs devis. Lk.ev.16:1-13, Jēzus stāsta mums līdzību par negodīgu saimnieku tā brīdinot mūs par nabadzīgiem saimniekiem. ‘’Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?’’ (pants 11). Kā arī mēs esam atbildīgi par mūsu ģimenes uzturēšanu, kā jau 1.Tim.5:8 atgādina: ‘’ Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.’’

Kopsavilkumā, ko Bībele saka par apiešanos ar naudu? Atbilde varētu būt apkopota vienā vārdā – gudrība. Mums jābūt gudriem rīkojoties ar naudu, bet ne nebeidzami uzkrāt to. Mums jāizdod nauda, bet ar apdomību un kontroli pār to. Mums jādod Tam Kungam atpakaļ, priecīgi un upurējot. Mums jāizmanto mūsu nauda palīdzot citiem, bet ar apķērību, sapratni un vadību no Dieva Gara. Nav nekas slikts būt bagātam, bet ir slikti mīlēt naudu. Nav nekas slikts būt nabagam, bet ir slikti izšķērdēt savu naudu banālās, nenozīmīgās lietās. Naudas saimniekošanas lietā Bībele pastāvīgi un nepārtraukti uzstāj, ka jābūt gudriem, un māca būt gudriem.

Atpakaļ uz latvisko versiju