Vai Kristiešiem vajadzētu trenēties/ vingrot? Ko saka Bībele par treniņiem?



Jautājums: Vai Kristiešiem vajadzētu trenēties/ vingrot? Ko saka Bībele par treniņiem?

Atbilde:
Tāpat kā daudzās citās dzīves jomās arī fizisko treniņu jomā daži nonāk līdz galējībām. Daži cilvēki viscaur un pilnīgi nododas garīgumam, tā atstājot novārtā savus fiziskos ķermeņus. Citi atkal pievērš pārāk lielu uzmanību ķermeņa ārējam apveidam un formai, un aizmirst par garīgo izaugsmi un nobriešanu. Neviens no šiem nenorāda uz Bībelisku līdzsvaru. 1.vēstulē Tim.4:8 ir atrodama pamācība: ”Jo miesīgā vingrināšana ir visai maz noderīga, bet dievbijība ir noderīga visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” Ievērojiet, ka pants nebūt nenoliedz un nenoraida vajadzību pēc fiziskiem vingrinājumiem. Drīzāk tas saka, ka fiziskie vingrinājumi ir nepieciešami, bet tiem ir jābūt sabalansētiem uzsverot, ka dievbijība ir lielākā vērtībā.

Apustulis Pāvils arī piemin fiziskos vingrinājumus ilustrējot garīgo augšanu 1.vēstulē Kor.gr.9:24-27. Viņš pielīdzina Kristiešu dzīvi maratonam, ko skrienam, lai ”saņemtu balvu.” Bet tā galvenā balva, ko meklējam, ir mūžīgais kronis, kas neapsūbēs un neizzudīs. 2. vēstulē Tim.2:5 Pāvils saka: ”Arī tas, kas piedalās sacīkstēs, uzvaras vainagu var saņemt vien tad, ja cīnās likumīgi.” Šīs līdzības viņš turpina arī 2. vēstulē Tim.4:7, kur saka: ”Krietno cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis un ticību saglabājis.” Kaut arī šie panti nav koncentrēti uz fiziskiem vingrinājumiem, tomēr fakts, ka Pāvils izmanto fiziskas trenēšanās terminoloģiju mācot mūs garīgo patiesību norāda, ka fiziskos vingrinājumus viņš uzskatīja kā pozitīvu lietu. Lai arī saskaņā ar Bībeli garīgais aspekts ir vairāk svarīgs, tomēr mēs esam gan garīgas, gan fiziskas būtnes. Tāpēc garīgajam un fiziskajam vienmēr vajadzētu būt sabalansētam.

Tātad, nav nekas slikts, ja Kristieši trenē savus ķermeņus. Faktiski, Bībele pat uzsver, ka mums jārūpējas par mūsu fiziskajiem ķermeņiem (1.Kor.6:19-20). Tajā pašā laikā Bībele brīdina no iedomības (1.Sam.16:7; Sak.gr.31-30; 1.Pēt.3:3-4). Trenējoties mūsu mērķim nevajadzētu būt tādam, ka mēs trenējamies tikai, lai panāktu ķermeņu formu, kuru apkārtējie ievērotu un apjūsmotu. Drīzāk, treniņu mērķim ir jābūt tādam, kas uzlabo mūsu fizisko veselību tādā mērā, ka esam enerģijas pilni ziedot savu laiku garīgajai augšanai tā sasniedzot garīgo izaugsmi un briedumu.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai Kristiešiem vajadzētu trenēties/ vingrot? Ko saka Bībele par treniņiem?