Vai Kristietis var pazaudēt pestīšanu?



Jautājums: Vai Kristietis var pazaudēt pestīšanu?

Atbilde:
Pirms atbildam uz šo jautājumu definēsim vārda ”Kristietis” nozīmi. ”Kristietis” nav persona, kas lūdz Dievu vai iziet caur baznīcas solu rindām, vai ir augusi Kristīgā ģimenē. Lai arī visas šīs nosauktās lietas var būt daļa no Kristieša pieredzes, tomēr šīs lietas nav tās, kas personu padara par Kristieti. Kristietis ir persona, kas caur ticību pieņēmusi un visā pilnībā uzticējusies Jēzum Kristum kā vienīgajam Glābējam (Jņ.ev.3:16; Ap.d.16:31; Ef.2:8-9).

Tātad, ar šo definīciju prātā – vai Kristietis var pazaudēt pestīšanu? Iespējams, vislabākais veids kā atbildēt uz šo jautājumu ir izmeklējot Bībeli atrast ko tā saka par pestīšanu, un kas ar to var notikt. Kā arī studēt, ko pestīšanas zaudēšana varētu izraisīt. Piedāvājam dažus piemērus:

Kristietis ir jauna radība. ”Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns” (2.Kor.5:17). Šinī pantā ir teikts tas, ka ”esot Kristū” persona kļūst par pilnīgi jaunu radību. Ja Kristietis zaudētu pestīšanu, tas nozīmētu, ka jaunā radība būtu noraidīta un izdzēsta.

Kristietis ir izpirkts un atbrīvots. ”Apzinoties, ka ne jau ar iznīcīgo – ar zeltu vai sudrabu – jūs esat izpirkti no savas nīcīgās dzīves, ko esat mantojuši no tēviem, bet ar dārgajām asinīm, ko izlēja Kristus – nevainīgais un neaptraipītais Jērs” (1.Pēt.1:18-19). Vārds ”izpirkts” nozīmē, ka maksa ir samaksāta un parādi nokārtoti. Ja Kristietis varētu pazaudēt pestīšanu, tas nozīmētu to, ka Dievam jāatceļ, jāņem atpakaļ maksa, ko Viņš ir samaksājis ar dārgajām Kristus asinīm.

Kristieši ir attaisnoti. ”Tā nu starp mums, ticībā attaisnotajiem, un Dievu ir iestājies miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu” (Rom.5:1). ”Attaisnot” nozīmē paziņot par ”taisnu” esam. Visus bez izņēmuma, kas saņem Jēzu kā Glābēju Dievs pasludina ”par taisniem.” Ja Kristietis zaudētu pestīšanu, tas nozīmētu to, ka Dievam jāņem atpakaļ Savs teiktais (vārds) un jāatceļ iepriekš pasludinātais.

Kristietim ir apsolīta mūžīgā dzīve. ”Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība” (Jņ.ev.3:16). Mūžīgā dzīve ir Dieva apsolījums pavadīt mūžību debesīs ar Dievu. Dievs ir apsolījis: ”tici, un tev būs mūžīgā dzīve.” (Jņ.ev.6:47, 3:15). Ja Kristieties pazaudētu pestīšanu, tad arī mūžīgā dzīve tiktu atņemta. Ja Kristiešiem ir apsolīta mūžīgā dzīve, tad kā gan Dievs var lauzt Savu solījumu un to atņemt?

Kristiešiem ir garantēts pagodinājums. ”Un, par kuriem viņš jau iepriekš ir noteicis, tos viņš arī aicina, un kurus aicina, tos arī attaisno, un, kurus attaisno, tos arī pagodina” (Rom.8:30). Kā mēs uzzinām no vēstulē Rom.5:1 rakstītā, attaisnošana ir pasludināta noticēšanas brīdī. Saskaņā ar vēstulē Rom.8:30 teikto, pagodināšana ir garantēta visiem tiem, kurus Dievs attaisno. Pagodināšana Kristietim nozīmē to, ka debesīs tiks doti jauni, brīnišķīgi ķermeņi. Ja Kristietis zaudētu pestīšanu, tad vēstulē Rom.8:30 rakstītais būtu kļūda, jo Dievs nevarētu garantēt pagodināšanu visiem, kurus Viņš ir pestījis, taisnojis un aicinājis.

Mēs varētu dalīties ar daudz vairāk ilustrācijām par to, kas notiek pie pestīšanas iegūšanas. Bet pat šīs dažas, augšā minētās, parāda ļoti skaidri to, ka Kristietis nekādi nevar pazaudēt savu pestīšanu. Ja pestīšanu būtu iespējams zaudēt, tad lielākā daļa, ja ne viss, ko Bībele apgalvo par to, kas notiek ar mums brīdī, kad pieņemam Jēzu Kristu kā savu personīgo Glābēju, būtu padarīts par nederīgu. Pestīšana nevar tikt atcelta. Kristieti nevar pārveidot. Atbrīvošana jeb atpirkšana nevar tapt pazudināta. Nav iespējams pazaudēt mūžīgo dzīvi un tomēr uzskatīt to kā mūžīgu. Ja Kristieties varētu pazaudēt pestīšanu, tad Dievam vajadzētu ņemt savu Vārdu atpakaļ un mainīt domas – divas lietas, ko kā apgalvo Svētie Raksti, Dievs nekad nedarīs.

Visbiežākie iebildumi pret apgalvojumu, ka Kristieši nevar zaudēt savu pestīšanu ir:

1) kā ir ar tiem Kristiešiem, kas tādi būdami turpina vest amorālu dzīves veidu? 2) kā ir ar tiem Kristiešiem, kuri vēlāk noliedz ticību un noraida Kristu? Problēma ar šiem iebildumiem varētu būt frāzē ”kas ir Kristieši.” Bībele paziņo, ka patiess un īsts Kristietis nevedīs amorālu dzīves veidu (1.Jņ.3:6). Bībele paziņo, ka ikkatra persona, kas atsakās no savas ticības, patiesībā nodemonstrē, ka tā nekad nav bijusi patiesi Kristietis (1.Jņ.2:19). Tāpēc neviens no abiem iebildumiem nav pamatots. Kristietis (patiess) neturpinās vest amorālu dzīves veidu, nenoliegs ticību un nenoraidīs Kristu. Šādas rīcības vienkārši pierādītu, ka persona nekad nav bijusi patiess Kristietis un nekad nav bijusi izpirkta.

Nē, Kristieties nevar pazaudēt savu pestīšanu. Nekas nevar nošķirt Kristieti no Dieva (Rom.8:38-39). Nekas nevar izraut Kristieti no Dieva rokas (Jņ.ev.28-29). Dievs vēlas un Viņš ir spējīgs garantēt un uzturēt pestīšanu, ko mums devis. Jūdas 24-25: ”Bet viņam, kas jūs spēj pasargāt no klupšanas un nostādīt jūs līksmībā savas godības priekšā bezvainīgus, vienīgajam Dievam, mūsu Glābējam caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, - lai ir slava, dižums, vara un varenība pirms lauku laikiem, tagad un mūžu mūžos! Āmen!


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai Kristietis var pazaudēt pestīšanu?