Kāpēc visi Kristieši ir liekuļi?



Jautājums: Kāpēc visi Kristieši ir liekuļi?

Atbilde:
Iespējams, ka nepastāv izaicinošāka apsūdzība kā šī, apsūdzība par ”liekulību.” Nelaimīgā kārtā daži jūtas un domā, ka visi Kristieši ir liekuļi. Vārdam ”liekulība” ir dziļa nozīme un tas nāk no latīņu vārda hypcrisies - izlikties vai tēlot. Vārds ir atrodams gan klasiskajā grieķu val., gan Jaunā Testamenta grieķu valodā un norāda uz to pašu nozīmi – tēlot, izlikties.

Mūsu Kungs Jēzus arī lietoja šo vārdu. Piemēram, kad Kristus mācīja par lūgšanas nozīmi, gavēšanu un ziedojumiem, tad Viņš teica, lai neņemam piemēru no tiem, kas ir liekuļi (Mt.ev.6:2, 5, 16). Viņi (liekuļi) veica garas lūgšanas publiskās vietās, nonāca galējībās, lai parādītu citiem, ka gavē un izstādīja savas dāvanas Templī, kuras bija nodomājuši dot nabagiem. Ar šādu rīcību viņi izrādīja savu ārējo pieķeršanos Tam Kungam. Lai arī ārēji farizeji savu reliģiskās šķīstības lomu spēlēja teicami, tomēr viņi bezgala smagi kļūdījās tanī, ka nepievērsās savas sirds iekšējai pasaulei, kur valda īstā šķīstība, un tādējādi viņi bija vienkārši nožēlojami (Mt.ev.23:13-33; Mk.ev.7:20-23).

Savus mācekļus Jēzus nekad nesauca par liekuļiem. Šis vārds tika dots tikai no ceļa nogājušiem reliģiskajiem fanātiķiem. Tieši otrādi, Jēzus savus apustuļus sauca par Saviem ”sekotājiem, bērniem, avīm un par Savu baznīcu.” Jaunajā Testamentā ir atrodami brīdinājumi par liekulības grēku (1.Pēt.2:1) kur Pēteris runā par ”neīstumu.” Kā arī divi kliedzoši, var pat teikt vulgāri liekulības piemēri par baznīcu ir aprakstīti Apustuļu darbu grāmatā 5:1-10; stāsts ir par to, kā divi apustuļi tika atmaskoti gadījumā, kur izlikās cēlsirdīgāki nekā patiesībā bija. Sekas tam bija bargas. Un no visiem cilvēkiem Pēteris ir tas, kurš tiek izvēlēts vadīt liekuļu grupu un iespaidot to attieksmi pret pagānu ticīgajiem (Gal.2:13).

No Jaunajā Testamentā atrodamās mācības mēs varam izsecināt divas lietas. Pirmkārt, liekuļi pastāv starp pravietojošajiem Kristiešiem. Viņi bija no paša sākuma un saskaņā ar Jēzus līdzību par nezāli un kviešiem, viņi noteikti pastāvēs līdz pat pasaules galam (Mt.ev.13:18-30). Kā arī, ja pat apustulis varēja iekrist liekulības grēkā un būt atzīts par vainīgu, tad augstprātīgi būtu iedomāties, ka ”parasts” Kristietis būs vienmēr brīvs no tā. Mums vienmēr un visos laikos jāuzmanās lai neiekristu tajā pašā kārdinājumā (1.Kor.10:12).

Protams, ne katrs, kas sauc sevi par Kristieti ir patiess Kristietis. Pilnīgi iespējams, ka visi slavenākie liekuļi Kristiešu vidū galu galā bija un paliek simulanti un krāpnieki. Līdz pat šai dienai prominenti Kristiešu līderi ir iekrituši smagos grēkos. Šķiet, ka finansiālie un seksuālie skandāli ir apsēduši Kristīgo sabiedrību. Tomēr, koncentrēties uz dažiem kritušajiem un tāpēc nomelnot visus Kristiešus kopumā diez vai būs pareizi. Tādos gadījumos vispareizākais ir jautāt vai tie, kuri sauc sevi par Kristiešiem ir patiesi Kristieši. Neskaitāmi Bībeles panti apstiprina, ka tie, kuri patiesi pieder Kristum, izrādīs Svētā Gara augļus (Gal.5:22-23). Jēzus līdzībā par sēklu un augsni Mt.ev.13 ir parādīts ļoti skaidri, ka ne visi ticības solījumi Kristū ir īsti un patiesi. Skumīgi, bet daudzi, kas apgalvo, ka pieder Kristum, būs izbrīnījušies tajā dienā, kad dzirdēs Jēzu sakām: ”es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji” (Mt.ev.7:23).

Otrkārt, lai arī mums nevajadzētu brīnīties, ka ir tādi, kas izliekas par daudz vairāk svētiem nekā tie ir un uzstāj, ka ir Kristieši, tomēr nekādā gadījumā mums nevajadzētu pieņemt, ka visa baznīca sastāv tikai no liekuļiem. Kāds noteikti pieļaus iespējamību, ka visi, kas sauc uz Jēzus Kristus vārdu ir un paliek grēcinieki, pat ja grēki jau ir piedoti. Tas ir, pat ja mēs esam izglābti no mūžīgā grēka soda (Rom.5:1; 6:23), tomēr mums joprojām ir vajadzība pēc glābšanas un atbrīvošanas no grēka klātbūtnes mūsu dzīvēs (1.Jņ.1:8-9); tas iekļauj arī liekulības grēku. Caur mūsu dzīvo ticību Jēzū Kristū mums nepārtraukti jāturpina uzvarēt pār grēka varu līdz beidzot tapsim glābti no tā (1.Jņ.5:4-5).

Nevienam Kristietim nav izdevies nodzīvot perfekti, kā to māca Bībele. Neviens Kristietis nekad nav bijis perfekts līdzinieks Kristum. Tomēr, ir ļoti daudz Kristiešu, kuri cenšas dzīvot patiesu Kristiešu dzīvi un mācās vairāk un vairāk paļauties, balstīties uz Svēto Garu atļaujot viņam iedvest vainas apziņu, mainīt un pilnvarot, tādējādi padarot personu spēcīgāku. Neskaitāmi daudz Kristiešu dzīvo savas dzīves neiesaistoties skandālos. Lai arī kā, perfektu Kristiešu nav, bet sastapšanās ar kļūdām un neveiksmēm mēģinot dzīvē sasniegt pilnīgumu nav tas pats, kas dzīvot kā liekulim.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kāpēc visi Kristieši ir liekuļi?