Ko saka Bībele par karu?

Jautājums: Ko saka Bībele par karu?

Atbilde: Cilvēki, lasot 2.Moz.gr.20:13, bieži vien pārprot vai nesaprot šajā pantā teikto- ‘’Tev nebūs nokaut’’ un mēģina šo pantu attiecināt uz karu. Tomēr, ja mēs šo pantu no ebreju valodas tulkojam burtiski un tieši, tad nokaušana nozīmē- ‘’ar nolūku, iepriekš nodomāti, ļaunprātīgi nogalināt vai nobendēt kādu’’. Izraēliešiem Dievs daudzas reizes pavēlēja iet un karot ar citām nācijām (1.Sam.15:3; Joz.4:13). Dievs ir iestādījis tā, ka par daudziem noziegumiem vienīgais sods ir nāves sods (2.Moz.gr.21:12, 15; 22:19; 3.Moz.gr.20:11). Ņemot vērā daudzus apstākļus Dievs nav pret nogalināšanu, bet Viņš noteikti ir pret slepkavošanu. Karš nekad nevar būt laba lieta, bet tomēr dažreiz tas ir vienkārši nepieciešams. Pasaulē, kas piepildīta ar cilvēkiem, kas pilni grēcīga ļaunuma (Rom.3:10-18), karš bieži vien ir neizbēgams. Dažreiz, lai novērstu ļauno grēcinieku kaitējumu nevainīgajiem, vienīgā iespēja ir – iet pret tiem karā.

Vecajā Testamentā Dievs pavēlēja Izraēliešiem: ‘’Atrieb apvainojumus, ko Izraēla bērni ir cietuši no midiāniešiem’’ (4.Moz.gr.31:2). 5.Moz.gr. 20:16-17 Dievs paziņo: ‘’Turpretī šo tautu pilsētās, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, tev nevienu dzīvu dvēseli nebūs atstāt dzīvu. Bet deldēdams izdeldē...kā tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis’’ Arī 1.Sam.15:18 saka: ‘’Un tad Tas Kungs tevi sūtīja ceļā un tev sacīja: ej un izdeldē tos grēciniekus, tos amalekiešus, un karo pret viņiem, līdz kamēr tie ir izdeldēti!’’ Kā redzam, Dievs nav aizliedzis visus karus un Viņš nav galīgi pret tiem. Jēzus ir vienmēr perfektā saskaņā ar Tēvu (Jņ.ev.10:30), tātad, mēs nevaram apgalvot to, ka tikai Vecajā Testamentā karš bija Dieva griba. Dievs nemainās (Mal.3:6; Jēk.1:17). Jēzus otrā atnākšana būs ārkārtīgi spēcīga, var pat teikt varmācīga. Atkl.gr.19:11-21 apraksta galīgo, beidzamo karu ar Kristu, uzvarošu komandieri, kas tiesās un vadīs karu ‘’taisnīgi’’ (11.p.) un cīņas būs asiņainas (13.p.). Un putni ēdīs visu to miesas, kas būs pretojušies Viņam (17-18 p.). Viņam nebūs žēlsirdības pret tiem, Viņa ienaidniekiem, kurus Viņš sakaus pilnīgi un nodos tos degoša sēra un uguns jūrai.

Kļūdains apgalvojums ir tas, ka Dievs neatbalsta karus. Jēzus nav pacifists (samierinātājs). Pasaulē, kas pilna ar ļauniem cilvēkiem, dažreiz karš ir vienīgais līdzeklis kā izvairīties no lielāka ļaunuma. Ja Hitlers nebūtu sakauts otrajā pasaules karā, tad cik gan daudz vairāk cilvēku būtu nogalināti? Ja Amerikas pilsoņu karš nebūtu izcīnīts, tad cik gan ilgi un daudz afrikāņi – amerikāņi būtu cietuši kā vergi?

Karš nenoliedzami ir briesmīga lieta. Daži kari ir vairāk ‘’taisnīgi’’ par otriem, bet karš vienmēr ir grēka rezultāts (Rom.3:10-18). Tajā pašā laikā Sal.māc.3:8 saka: ‘’Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram’’. Pasaulē, kas pilna ar grēku, naudu un ļaunumu (Rom.3:10-18) agrāk vai vēlāk kari ir neizbēgami. Kristiešiem nevajadzētu vēlēties karu, tomēr nevajadzētu arī uzstāties pret valdību, ko Dievs ir iecēlis kā autoritāti pār viņiem (Rom.13:1-4; 1.Pēt.2:17). Vienmēr un visur kara laikos vislabākais, ko mēs varam darīt, ir lūgties, lai mūsu līderi Dieva vadībā pieņemtu gudrus lēmumus, jālūdz par mūsu militāro spēku drošību, par drīzu konfliktu atrisinājumu, un jālūdz par minimāliem civilpersonu zaudējumiem abās karojošajās pusēs (Fil.4:6-7).

Atpakaļ uz latvisko versiju