Kāpēc ir nepieciešams lasīt/ studēt Bībeli?

Jautājums: Kāpēc ir nepieciešams lasīt/ studēt Bībeli?

Atbilde: Mums jālasa un jāstudē Bībele, jo tas ir Dieva Vārds mums. Burtiski runājot Bībele ir ‘’Dieva iedvesta’’ (2. Timotejam 3:16). Cietiem vārdiem sakot,- Bībele ir Paša Dieva Vārds runāts uz mums. Svētajos Rakstos Dievs ir atbildējis uz visiem tiem daudzajiem jautājumiem, ko filozofi nepārtraukti jautā un iztirzā. Kāds ir dzīves mērķis? No kurienes es nāku? Vai pastāv dzīve pēc nāves? Kā es tikšu debesīs? Kāpēc pasaule ir tik ļauna? Kāpēc ir tik grūti darīt labu? Šo ‘’lielo’’ jautājumu pielikumā Bībele dod daudz praktisku padomu tādās sfērās kā: Kādu dzīvesbiedru lai es izvēlos? Kā panākt veiksmīgu laulību? Kā būt labam draugam? Kā būt labiem vecākiem? Kas ir panākumi un kā lai tos sasniedz? Kā es varu mainīties? Kas ir patiešām svarīgs dzīvē? Kā lai es dzīvoju, ka skatoties atpakaļ nebūtu jānožēlo? Kā lai es izturos pret netaisniem apstākļiem un uzvaru sliktus notikumus dzīvē?

Mums vajadzētu lasīt un studēt Bībeli, jo tā ir absolūti uzticama un nekļūdaina. Bībele ir unikāla starp tā saucamajām ‘’svētajām’’ grāmatām, jo tā ne tikai sniedz morālo mācību un saka,- ‘’Tici man’’. Pāri visam, mums ir dota iespēja pārbaudīt to salīdzinot simtiem detalizētu pareģojumu, pārbaudīt vēsturiski dokumentālos ierakstus, kā arī zinātniskos faktus, kas attiecas uz Bībeli. Tie, kuri apgalvo, ka Bībelē ir kļūdas, viņu ausis ir slēgtas patiesībai. Jēzus vienreiz jautāja, ko ir vieglāk pateikt, ‘’tavi grēki ir tev piedoti’’ vai ‘’celies, ņem savu matraci un ej’’. Viņš pierādīja Viņa spējas piedot grēku (kaut kas, ko mēs nevaram saskatīt ar acīm) dziedējot paralizēto (kaut kas, ko klātesošie varēja testēt redzot ar acīm). Līdzīgā veidā, mums ir dota garantija par Dieva Vārda patiesumu, kad iet runa par garīgo sfēru, ko mēs nevaram pārbaudīt ar saprātu, saredzot patiesību tajās sfērās, kuras mēs varam pārbaudīt, kā piem. vēsturisko faktu precizitāte, zinātnisko faktu precizitāte, pareģojumu precizitāte.

Mums jālasa un jāstudē Bībele, jo Dievs nemainās un arī cilvēka daba nemainās; Bībele ir tikpat svarīga, kā tas bija laikos, kad tā tika uzrakstīta. Tehnoloģijas mainās, bet cilvēka daba un vēlmes nemainās. Lasot Bībeles vēsturi, mēs atrodam, ka gan attiecībās viens pret otru, gan visā sabiedrībā, ‘’...nekā jauna nav zem saules’’ (Salamana Mācītājs 1:9). Un kamēr vien cilvēce visā kopumā turpinās meklēt mīlestību un apmierinājumu neīstajās vietās, Dievs,- mūsu labais un žēlīgais Radītājs- stāsta, kas var dot mums stabilu un noturīgu prieku. Viņa atklātais Vārds, Bībele ir tik ļoti svarīga, ka Jēzus teica: ‘’cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes’’ (Mateja 4:4). Citiem vārdiem sakot, ja mēs gribam dzīvot pilnu, piepildītu dzīvi, kā to Dievs ir domājis, mums jāklausās un jāņem vērā Dieva rakstītais vārds.

Mums jālasa un jāstudē Bībele, lai saprastu tik ļoti daudzās nepareizās mācības. Bībele mums dod ‘’mērāmo nūjiņu’’ ar ko mēs varam nošķirt patiesību no nepatiesības. Tā stāsta mums kāds ir Dievs. Pastāvot nepareizam iespaidam un izpratnei par Dievu, nozīmē kalpot elkiem un mākslīgiem dieviem. Tad mēs kalpojam kaut kam, kas nav Viņš. Bībele izskaidro, kā mēs varam nokļūt debesīs un tas nav tāpēc, ka mēs esam labi, vai krustīti, vai kāda cita iemesla dēļ (Jāņa ev. 14:6; Efeziešiem 2:1-10; Jesajas gr. 53:6; Romiešiem 3:10-18, 5:8, 6:23, 10:9-13). Līdztekus visam šim, Dieva Vārds mums rāda, cik ļoti Dievs mūs mīl (Romiešiem 5:6-8; Jāņa ev. 3:16). Un tikai mācoties šo, mēs tiecamies atbildēt uz Viņa mīlestību ar pretmīlestību. (1. Jāņa 4:19).

Bībele sagatavo mūs kalpot Dievam (2. Timotejam 3:17; Efeziešiem 6:17; Ebrejiem 4:12). Tā atklāj mums, kā mēs varam būt glābti no mūsu grēka un tā bezgalīgajām sekām. (2. Timotejam 3:15). Dieva Vārda apcerēšana, meditēšana, un paklausīšana Tā mācībām, dod mums panākumus dzīvē. (Jozuas gr. 1:8; Jēkaba 1:25). Dieva Vārds palīdz saskatīt un atpazīt grēku mūsu dzīvē un atbrīvoties no tā. (Psalmi 119:9,11). Bībele dod vadību un padomu dzīvē, tā darot mūs gudrākus par skolotājiem. (Psalmi 32:8, 119:99; Salamana pamācības 1:6). Bībele pasargā mūs no laika un gadu izšķiešanas, ko mēs veltam lietām, kurām nav ne vērtības un ne turpinājuma. (Mateja 7:24- 27).

Lasot un studējot Bībeli mēs atrodam spēku redzēt viņpus ‘’valdzinošajam’’ grēka vilinājumam un sapratni neuzķerties uz tā sāpīgā ‘’āķa’’ tā, ka mēs varam mācīties no citu pieļautajām kļūdām tā vietā, lai pieļautu tās paši. Pieredze ir labs skolotājs, bet ja mums jāmācās no izdarītā grēka, mēs saskaramies ar drausmīgi smagu skolotāju. Ir vienmēr labāk mācīties no citu kļūdām. Ir tik daudz Bībeles personību no kuriem mēs varam mācīties,- no kuriem daži var kalpot mums gan kā negatīvs, gan kā pozitīvs piemēra modelis dažādos viņu dzīves laikos. Piemēram, Dāvida uzvara pār Goliātu mums māca, ka Dievs ir lielāks pār visu, ko Viņš sūta mūsu ceļā un ar ko liek saskarties (1.Samuela gr.17). Turpretim Dāvida paļaušanās kārdinājumam pārkāpt laulības bausli ar Batšebu, atklāj, cik ilgstošas un briesmīgas sekas var būt paļaujoties acumirklīgam, grēcīgam vilinājumam. (2.Samuela gr. 11).

Bībele ir grāmata, kas nav vienkārši tikai lasāma. Tā ir grāmata, kura jāstudē tā, lai mēs to saprastu un pielietotu praksē. Citādi, tas ir tāpat kā norīt nesakošļātu ēdienu, lai pēc tam to atkal izspļautu- uzturvērtība ir izšķiesta. Bībele ir Dieva Vārds. Kā tāds, kas ir saistīts ar dabas likumiem. Mēs varam to ignorēt, bet darot to, mēs nodarām kaitējumu paši sev tāpat, kā tas būtu, ja mēs ignorētu gravitācijas likumu. Nav iespējams aprakstīt, cik ļoti Bībele ir svarīga mūsu dzīvēs. Bībeles studēšanu varētu salīdzināt ar zelta meklēšanu. Ja mēs cenšamies tikai mazliet un ‘’airējam seklos ūdeņos’’, mēs atrodam tikai nedaudz zelta putekļu. Toties sasprindzinot spēkus un ‘’rokot dziļāk’’ mūsu atlīdzinājums var būt neizmērojams.

Atpakaļ uz latvisko versiju