Vai Jēzus tika sists krustā piektdien?

Jautājums: Vai Jēzus tika sists krustā piektdien?

Atbilde: Bībelē nav pateikts skaidri, kurā dienā Jēzus bija sists krustā. Divi visplašāk uzskatītie viedokļi ir, ka tās bija piektdiena un trešdiena. Taču, daži sintezē (savieno) abu- piektdienas un trešdienas strīdīgās diskusijas un diskutē par ceturtdienu arī kā dienu.

Mateja evanģ. (12: 40) Jēzus teica: ‘’Jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.’’ Tie, kuri argumentē, ka krustā sišana notika piektdienā, saka, ka ir ticams pamatojums tam, ka kopumā Viņš pavadīja kapā trīs dienas. Jo pirmajā gadsimtā ebreji daļu no dienas uzskatīja kā vienu veselu dienu. Sakarā ar to, ka Jēzus pavadīja kapā daļu no piektdienas, visu sestdienu un daļu no svētdienas, tas var būt uzskatīts par pilnām trijām dienām. Viens no galvenajiem argumentiem par piektdienu ir atrodams Marka evanģ. 15: 42, uzsverot, ka Jēzus bija sists krustā sabata priekšvakarā. Ja tas bija ik nedēļas sabats, t.i. sestdiena, tad šis fakts norāda uz to, ka krustā sišana notika piektdienā, dienu pirms sabata. Citi argumenti par piektdienu atrodami Mateja 16: 21 un Lūkasa 9: 22 pantos, kuri māca, ka Jēzus varēja augšāmcelties trešajā dienā. Tāpēc Viņam nebija nepieciešams pavadīt kapā pilnas trīs dienas un pilnas trīs naktis. Turpretim daži šos pantus interpretē kā ‘’trešajā dienā’’, bet ir arī iebildēji. Un ne visi piekritīs, ka ‘’trešajā dienā’’ ir labākais veids kā tulkot šos pantus. Turklāt, Marks 8: 31 saka, ka Jēzus celsies pēc trīs dienām.

Ceturtdienas strīdīgais jautājums paplašina skatījumu uz piektdienu un galvenokārt diskutē pat to, ka starp Kristus apbedīšanu un svētdienas rītu bija pārāk daudz dažādu notikumu. (daži skaita pat līdz 20). Ceturtdienas viedokļa aizstāvji kā īpašu problēmu uzsver to, ka starp piektdienu un svētdienas rītu, bija tikai viena pilna diena, ebreju sabats. Papildu diena vai divas novērš šo problēmu. Ceturtdienas aizstāvji dot šādu pamatojumu: pieņemsim, jūs neesat redzējuši draugu kopš pirmdienas vakara. Nākošā reize, kad jūs satiekat draugu ir ceturtdienas rīts un jūs sakāt:‘’ mēs neesam redzējušies trīs dienas’’. Toties tehniski tās ir tikai 60 stundas (2.5 dienas). Ja Jēzus tika sists krustā ceturtdien, tad šis piemērs parāda, ka tas varētu būt trīs dienas.

Toties Trešdienas viedoklis uzrāda, ka tur varēja būt divas sabata dienas tajā nedēļā. Pēc pirmā sabata (notikums pirms krustā sišanas [Marka 15: 42; Lūkasa 23: 52- 54]), sievietes pirka virces (ņemiet vērā, ka viņas maksāja pēc sabata (Marka 16:1). Trešdienas viedoklis norāda arī uz to, ka šis sabats bija ebreju Lieldienas (Trešā Mozus grāmata 16: 29- 31, 23: 24- 32, 39, kur svētās un svinamās dienas ne vienmēr iekrīt tieši svētdienās. Otrais sabats tajā nedēļā varēja būt bijis parastais iknedēļas sabats. Ievērojiet, ka Lūkasa 23: 56, sievietes, kas bija maksājušas par vircēm pēc pirmā sabata, atgriezās un sagatavojušas smaržīgās, svaidāmās zāles (virces), atpūtās ievērojot sabata noteikumus. (Lūkasa 23: 56). Strīdīgais jautājums pastāv par to, ka viņas nevarēja maksāt par vircēm pēc sabata un sagatavot virces pirms sabata. Ja vien tur nebija divi sabati. Paturot prātā faktu, ka tur bija divi sabati un ja Kristus bija sists krustā ceturtdien, tad svētais sabats (ebreju Lieldienas) varēja būt sācies ceturtdienas vakarā un beidzies piektdienas vakarā- iknedēļas sabata sākumā t.i. sestdien. Maksājot par vircēm pēc pirmā sabata (ebreju Lieldienas) varētu nozīmēt, ka viņas pirka virces sestdienā tā pārkāpjot svētā sabata likumus un noteikumus.

Tādējādi ņemot vērā sieviešu gatavošanos sabatam, Mateja 12:40 literāro izklāstu, vienīgais izskaidrojums, kas nenonāk kontrastā ar Bībelē teikto ir tas, ka Jēzus tika sists krustā trešdienā. Svētā diena (ebreju Lieldienas) bija ceturtdien, sievietes pirka virces (pēc sabata) Piektdien un atgriezušās sagatavoja tās tanī pašā dienā un atpūtās sestdien, kas bija iknedēļas sabats. Pēc tam aizgādājot svaidāmās, smaržīgās zāles uz Jēzus kapu agrā svētdienas rītā. Jēzus bija apglabāts saulrieta sākumā trešdien, kas ir jau ceturtdiena pēc ebreju kalendāra. Izmantojot ebreju kalendāru mums ir ceturtdienas nakts (viena nakts), ceturtdienas diena ( viena diena), piektdienas nakts (viena nakts), piektdienas diena (viena diena), sestdienas nakts ( viena nakts), sestdienas diena ( viena diena). Mēs nezinām tiešu, precīzu laiku, kad Jēzus augšāmcēlās, bet mēs zinām, ka tas bija agri no rīta pirms saullēkta (Jāņa evaņģēlijs 20:1), Marija Magdalēna atnāca pirms rīta gaisma ausa, tādējādi Jēzus varēja būt augšāmcēlies tieši pēc saulrieta sestdienas vakarā, kad saskaņā ar ebreju kalendāru jau ir sākusies jauna diena.

Iespējamā problēma pieņemot trešdienu par krustā sišanas dienu ir tā, ka Jēzus mācekļi ejot uz pilsētiņu Emava (Kristus augšāmcelšanās dienā, Lūkasa 24:13) runājās savā starpā, un satikuši Jēzu (nepazīstot viņu, Lūkasa 24: 21) stāstīja viņam par Jēzus nogalināšanu: ‘’un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas”. (Lūkasa 24:22). No trešdienas līdz svētdienai ir četras dienas. Iespējamais izskaidrojums varētu būt tas, ka pēc ebreju likumiem viņi trešdienas vakaru pēc saulrieta (Jēzus apbedīšanas laiks) jau skaitīja kā ceturtdienu. Tādā gadījumā no ceturtdienas līdz svētdienai ir trīs dienas.

Ievērojot lietu nozīmīgumu, tas nemaz nav tik svarīgi zināt precīzu Kristus apbedīšanas laiku. Ja tas būtu nepieciešams zināt, tad Dieva vārds būtu mums to atklājis. Svarīgi ir vienīgi tas, ka Jēzus mira un cēlās augšā no miroņiem gan fiziski gan garīgi. Tikpat svarīgs ir arī Viņā nāves iemesls- uzņemties sodu par mūsu visu grēkiem. Jāņa evaņģēlijs 3:16 un 3:36 paziņo mums priecīgu vēsti: ticot Viņam mēs iemantojam mūžīgu dzīvību. Tā ir vienīgā un īstā patiesība neskatoties uz dienu, kurā Jēzus varētu būt sists krustā.

Atpakaļ uz latvisko versiju