’Kāpēc Jēzum bija jāpieredz tik daudz ciešanu?



Jautājums: ’Kāpēc Jēzum bija jāpieredz tik daudz ciešanu?

Atbilde:
Jesajas gr.52:14 lasām: ”Daudzi no Tevis satrūkās – nemaz ne pēc cilvēka skata.” Vissmagāk Jēzus cieta tiesas procesa laikā, kad tika mocīts un pēc tam sists krustā (Mt.ev.27: Mk.ev.15; Lk.ev.23; Jņ.ev.19). Lai arī cik briesmīgas un šausmīgas bija Viņa fiziskās ciešanas, tomēr tas nebija nekas salīdzinājumā ar Viņa garīgajām ciešanām. 2.Kor.5:21 saka: ”Viņu, kas grēku nepazina, Viņš mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs Viņā taptu par Dieva taisnību.” Jēzum tika uzlikts viss visas pasaules grēku smagums (1.Jņ.2:2). Tas bija grēks, kas lika Jēzum, esot piesistam pie krusta, saukt: ”Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!” (Mt.ev.27:46). Lai arī cik brutālas un nežēlīgas bija Viņa ciešanas pie krusta, tomēr tās nav salīdzināmas ar to upuri, kuru Viņš uzņēmās, lai tādējādi samaksātu galējo izpirkšanas maksu par mūsu visu grēkiem (Rom.5:8).

Jesaja paredzot Jēzus nāvi skaidri rakstīja: ”Nicināts un Ļaužu atstumts, vīrs, kam brūces un kas pazīst sāpes, - itin kā tāds, no kā apslēpj seju, nicināts, un mēs viņu ne par ko neturējām. Taču Viņš nesa mūsu sērgas un uzņēmās mūsu brūces, bet mēs viņu uzskatījām par piemeklētu, Dieva sistu un pazemotu. Viņš tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ, sists mūsu vainu dēļ – mūs glāba pārmācība, kas nāca pār viņu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (Jes.53:3-5). Psalmā 22:15-19 ir cits spēcīgs paredzējums par Mesijas ciešanām: ”Kā ūdens es izlaistīts, visi kauli kā izmežģīti, sirds man kā vasks – tā izkūst man krūtīs. Izžuvis kā māls mans spēks, mana mēle līp pie aukslējām, nāves pīšļos tu mani guldi. Redzi, suņi mani aplenkuši! Ļaundaru bars mani apstājis, tie plosa man rokas un kājas. Varu saskaitīt visus savus kaulus! – Tie skatās uz mani un vēro mani, tie dala manas drēbes savā starpā un par manu apģērbu met kauliņus.”

Kāpēc Jēzum bija jācieš tik ļoti? Daži uzskata, ka Jēzus fiziskās mocības bija daļa no Viņa soda maksas par mūsu grēkiem. Zināmā mērā tas ir taisnība. Tomēr, tajā pašā laikā Jēzus mocīšana, viss, ko cilvēki ar Viņu darīja skaidri runā par cilvēces naidu, nežēlību un cietsirdību daudz vairāk, nekā par Dieva sodu par grēku. Sātana absolūtā Dieva un Jēzus nīšana bija tas, kas motivēja izpildīt tik nežēlīgo mocīšanu un spīdzināšanu. Milzīgās ciešanas, kas tika uzliktas Jēzum ir maksimālais piemērs tam, cik ļoti grēcīgais cilvēks jūt naidu un dusmas pret svēto Dievu (Rom.3:10-18).


Atpakaļ uz latvisko versiju


’Kāpēc Jēzum bija jāpieredz tik daudz ciešanu?