Kas ir Jēzus Kristus?



Jautājums: Kas ir Jēzus Kristus?

Atbilde:
Kas ir Jēzus Kristus? Atšķirībā no jautājuma ”Vai Dievs eksistē?”, diezgan maz cilvēku ir apšaubījuši Jēzus Kristus eksistenci. Tas ir vispārpieņemts fakts, ka Jēzus patiesi bija cilvēks, kas dzīvoja uz šīs zemes, Izraēlā, gandrīz 2000 gadus atpakaļ. Debates sākas, kad tiek izvirzīts jautājums par Jēzus patieso identitāti. Gandrīz visas lielākās reliģijas māca to, ka Jēzus bija pravietis vai liels skolotājs, vai vienkārši dievbijīgs cilvēks. Šeit mums rodas problēma, ja Bībele saka, ka Viņš bija daudz kas vairāk kā pravietis, skolotājs vai dievbijīgs cilvēks.

K.S. Luiss savā grāmatā „Mere Christianity” raksta: „Es šeit cenšos atturēt ikvienu no patiesu muļķību runāšanas par Viņu [Jēzu Kristu], sakot: „Es esmu gatavs pieņemt, ka Jēzus bija liels ētikas un morāles skolotājs, bet es nepieņemu viņa apgalvojumu, ka Viņš ir Dievs.” Tā ir viena lieta, ko mums noteikti nevajadzētu teikt. Vienkāršs cilvēks, kurš runātu tādas lietas, kādas runāja Jēzus, nebūtu liels morāles skolotājs. Viņš būtu vai nu vājprātīgs lunātiķis – vienā līmenī ar kādu, kurš pasludinātu sevi par olu, vārītu bez čaumalas – vai arī pats velns no elles. Tev ir jāizdara izvēle. Vai nu šis vīrs bija un ir Dieva Dēls, vai arī viņš bija ārprātīgais, vai kas vēl ļaunāks. Tu vari turēt Viņu par muļķi, uzspļaut Viņam un nogalināt Viņu kā dēmonu, vai arī tu vari krist pie Viņa kājām un saukt Viņu par Kungu un Dievu. Bet neizdomāsim kaut kādas muļķības par to, ka Viņš bija liels cilvēces skolotājs. Viņš mums nemaz nav atstājis šādu iespēju, jo tas nebija Viņa plāns.”

Tātad, ko Jēzus teica par Sevi, kas Viņš ir? Ko Bībele saka par to, kas Viņš bija? Iesākumā apskatīsim Viņa vārdus Jāņa evaņģēlijā 10:30 „Es un Tēvs, mēs esam viens.” No pirmā acu uzmetiena varbūt neliekas, ka Viņš Sevi apliecina par Dievu, šo sacīdams, bet pavērojiet jūdu reakciju uz Viņa apgalvojumu: „Bet jūdi Viņam atbildēja: „Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt [ar akmeņiem], bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu.”” (Jāņa ev. 10:33) Jūdi uztvēra Jēzus vārdus kā Viņa pretenziju uz Dieva statusu. Tālākajos pantos Viņš nebūt necenšas noliegt to, Viņš nesaka „Es jau neteicu, ka Esmu Dievs”. Tas norāda uz to, ka Jēzus tieši to arī gribēja pateikt, ka Viņš ir Dievs, sakot „Es un Tēvs, mēs esam viens” (Jāņa ev. 10:30). Jāņa ev. 8:58 ir atrodams vēl viens šāds piemērs. Jēzus paziņoja: „Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es.” Atkal jūdu atbildes reakcija uz šādu apgalvojumu bija tas, ka viņi salasīja akmeņus un vēlējās Jēzu ar tiem nomētāt (Jāņa ev. 8:59). Jēzus, pasludinot Savu identitāti, lieto formu „Es esmu”, kas Vecajā Derībā apzīmēja Dieva vārdu (2. Mozus 3:14). Kāpēc gan jūdi būtu gribējuši nomētāt Viņu ar akmeņiem, ja ne tāpēc, ka Viņš darīja viņu izpratnē kaut ko zaimojošu, proti, pretendēja uz to, ka ir Dievs?

Jāņa ev. 1:1 ir teikts: „Vārds bija Dievs.” Jāņa ev. 1:14 ir teikts: „Vārds tapa miesa.” Šīs abas vietas ļoti skaidri norāda to, ka Jēzus ir Dievs miesā. Apustulis Toms, ieraudzījis Jēzu, izsaucās: „Mans Kungs un mans Dievs!” (Jāņa ev. 20:28). Jēzus necenšas viņa sacīto izlabot. Apustulis Pāvils Viņu apraksta šādiem vārdiem: „mūsu lielais Dievs un mūsu Pestītājs Jēzus Kristus” (Titam 2:13). Apustulis Pēteris saka to pašu: „mūsu Dievs un Pestītājs Jēzus Kristus” (2. Pētera 1:1). Dievs Tēvs par Jēzus identitāti saka sekojošo: „bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības zizlis ir Viņa valdnieka varas zizlis.” (Ebrejiem 1:8). Vecās Derības pareģojums par Kristu arī apliecina Viņa dievišķību: „Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais Tēvs un Miera valdnieks.” (Jesajas 9:5)

Tātad, kā jau apliecināja K.S. Luiss, mums nav atstāta iespēja domāt, ka Jēzus Kristus ir tikai liels morāles skolotājs. Jēzus skaidri un nenoliedzami apliecināja Sevi par Dievu. Ja Viņš nav Dievs, tad Viņš ir melis, un tāpēc nevar būt ne pravietis, ne labs skolotājs, nedz arī dievbijīgs cilvēks. Mēģinot pazemināt Jēzus izteicienu spēku un nozīmību, daži mūsdienu „gudri cilvēki” mēģina apgalvot, ka Jēzus nav teicis vairumu no tām lietām, ko Bībele Viņam piedēvē. Bet kas gan mēs esam, lai apstrīdētu Dieva Vārdu tajā, ko Jēzus teica un ko nē? Kā gan jebkurš mūsdienās dzīvojošs cilvēks (2000 gadus pēc Jēzus) varētu zināt labāk, ko tieši Jēzus teica, par tiem cilvēkiem, kas bija ar Viņu kopā, mācījās no Viņa un kalpoja Viņam (Jāņa ev. 14:26)?

Kāpēc šis jautājums par Jēzus patieso identitāti ir tik svarīgs? Kāpēc tam ir nozīme, bija Jēzus Dievs vai nē? Vissvarīgākais iemesls, kāpēc Jēzum ir jābūt Dievam, ir tas, ka, ja Viņš nebūtu Dievs, Viņa nāve nebūtu bijusi pietiekams upuris par visas pasaules grēkiem (1. Jāņa 2:2). Tikai Dievs būtu varējis samaksāt šādu bezgalīgu sodu (Romiešiem 5:8, 2. Korintiešiem 5:21). Jēzum bija jābūt Dievam, lai Viņš varētu samaksāt sodu mūsu vietā. Jēzum bija jābūt arī cilvēkam, lai Viņš varētu nomirt. Pestīšana ir pieejama tikai caur ticību Jēzum Kristum! Jēzus dievišķība ir pamats tam, ka Viņš ir vienīgais ceļš uz Debesīm”. Jēzus dievišķība ir pamats arī tam, ka Jēzus par Sevi apgalvoja: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa ev. 14:6)


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kas ir Jēzus Kristus?