| |
Kāda ir Inteliģentā Dizaina teorija?
Jautājums: Kāda ir Inteliģentā Dizaina teorija?
Atbilde:
Inteliģentā Dizaina teorija saka, ka inteliģentiem cēloņiem ir nepieciešamība izskaidrot kompleksu, informācijas bagātu bioloģijas struktūru un to, ka šie cēloņi, jeb iemesli ir empīriski pierādāmi. Dažas noteiktas bioloģiskas īpašības met izaicinājumu Darviniskajam standarta dabiskās izlases iespējas izskaidrojumam, jo pēc visa izskatās, ka tie ir plānoti un paredzēti. Kopš dizains loģiski padara par nepieciešamu inteliģenta dizainera klātbūtni, dizaina parādīšanās tiek minēta kā pierādījums dizainerim. Pastāv trīs galvenie strīda jautājumi attiecībā uz Inteliģento Dizaina teoriju: 1) minimāla sarežģītība. 1) precizētā sarežģītība. 3) antropais princips (Atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā pastāvētu cilvēks).
Minimālā sarežģītība ir definēta kā ‘’... vienota sistēma, kas sastāv no vairākām, labi saskaņotām detaļām, kas mijiedarbojas un kas veicina pamatfunkcijas darbību, un kurā kaut kādas daļas izņemšana ir par cēloni faktiskam visam sistēmas funkcionēšanas sabrukumam.’’ Vienkārši izsakoties, dzīve ir savīta no dažādām daļām, kas pastāv un paļaujas viena uz otru tādā kārtībā, lai katra daļa būtu noderīga. Nejaušību mutācija var atbildēt par kādu jaunas daļas attīstību, bet tā nevar atbildēt par vienlaicīgi jeb līdztekus sakrītošu daļu attīstību, lai visa sistēma funkcionētu. Piemēram, cilvēka acs ir ļoti vajadzīga un vērtīga sistēma. Bez optiskā nerva, bez acu ābola un vizuālās smadzeņu garozas, nejauši mutētā nepilnīgā acs patiesībā varētu darboties pretēji sugas izdzīvošanai, kā rezultātā visa suga tiktu iznīcināta dabiskās atlases procesa rezultātā. Acs ir lietderīga sistēma, ja vien visas tās daļas ir klāt un darbojas precīzi un pareizi. Ja nē, tad iznīcināma visa pārējā sistēma.
Precizētā sarežģītība ir tas jēdziens, ka, kopš precīzi sarežģītas sistēmas ir atrodamas organismos, dažas vadošās formas var atskaitīties par to oriģinālu. Precizētās sarežģītības argumenti norāda, ka ir neiespējami kompleksai sistēmai attīstīties caur nejaušības procesu. Piemēram, piepildīta istaba ar 100 pērtiķiem un 100 datoriem varētu galu galā izdot kādu skaņu vai vārdu, vai varbūt pat teikumu, bet tas nevar radīt Šekspīra lugas vērtu spēli. Un cik gan daudz vairāk bioloģiskā dzīve ir kompleksāka un sarežģītāka par Šekspīra uzvedumu?
Antropais princips izklāsta to, ka pasaule un visums ir ‘’smalki saskaņoti’’ atļaujot pastāvēt dzīvei uz zemes. Ja elementu attiecības gaisā un uz zemes taptu kaut nedaudz pārtaisītas, tad ātri pazustu ļoti daudzas sugas. Ja zeme pagrieztos tikai dažas jūdzes tālāk no saules vai tuvāk saulei, tad arī daudzas sugas ātri vien izzustu. Kārtībā, lai dzīves eksistēšana un attīstība varētu pastāvēt uz zemes pilnīgā saskaņā un harmonijā, tā pieprasa tik neiedomājami daudz dažādu variāciju, ka tas būtu absolūti neiespējami visam mainīgumam pastāvēt caur nejaušības principu un nesaskaņotiem notikumiem.
Kamēr vien Inteliģento Dizaina teoriju nepieņem, lai noteiktu informācijas avotu (vai tas būtu Dievs, vai NLO vai kas cits), lielais vairums no Inteliģento Dizaina teorētiķu ir teisti. Viņi redz dizaina parādības, kas izplatās bioloģiskajā pasaulē kā pierādījums tam, ka Dievs eksistē. Tomēr, ir arī daži ateisti, kuri nevar noliegt stingro dizaina pierādījumu, bet tai pašā laikā nav spējīgi atzīt, ka pastāv Radītājs,- Dievs. Viņi sliecas atklāt datu būtību kā liecību tam, ka zeme bija pārņemta ar kaut kādu valdošu sugu rasi no ārpus zemes radījumiem (starpplanētu). Dabiski, viņi nerisina pat svešinieku izcelsmi, un atkal viņi ir tajā pašā sākotnējā punktā un bez ticamas atbildes.
Inteliģentā Dizaina teorija nav Dieva radīšana. Pastāv divas ļoti svarīgas atšķirības starp šīm divām pozīcijām. Bībeliskā radīšana sākas ar atzinumu, ka Bībeles viedoklis ir uzticams un pareizs, ka dzīvi uz zemes ir radījis gudrs un inteliģents radītājs- Dievs. Tad viņi meklē pierādījumus dabas valstībā un nonāk pie secinājuma, ka dzīvi uz Zemes ir radījis kāds vieds spēks (un nav svarīgi, kas tas varētu būt).
Atpakaļ uz latvisko versiju
Kāda ir Inteliģentā Dizaina teorija?
|
|
|