Kāpēc mums jāsūdz grēki, ja tie jau ir piedoti?



Jautājums: Kāpēc mums jāsūdz grēki, ja tie jau ir piedoti?

Atbilde:
Apustulis Pāvils rakstīja: ”Par slavu savas godības pilnai žēlastībai, ar ko viņš apžēlojies par mums savā mīļotajā. Kristū mums ir izpirkšana caur viņa asinīm, pārkāpumu piedošana pēc Dieva bagātīgās žēlastības, ko viņš mums dāsni dāvājis visā gudrībā un izpratnē” (Ef.1:6-8). Šī piedošana ir attiecināma uz pestīšanu caur kuru Dievs ir paņēmis mūsu grēkus prom un nolicis tos tik tālu ”cik rīti ir tālu prom no vakariem” (Psalmi 103:12). Šī ir saprātīga piedošana, ko Dievs mums dod, ja pieņemam Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Visi mūsu pagātnes, tagadnes un nākotnes grēki ir piedoti uz saprātīga pamata ar tādu nozīmi, ka mēs vairs necietīsim mūžīgo sodu par saviem grēkiem. Tomēr, esot uz šīs zemes mēs ciešam ikdienas grēku sekas, kas tādējādi liek mums jautāt - kā tas var būt?

Atšķirība starp vēstulē Ef.1:6-8 un 1.Jņ.vēstulē 1:9 rakstīto ir tāda, ka Jānis runā par ”radniecīgo” piedošanu - kā piem. tēva un dēla attiecības. Ja dēls izdara kaut ko nepareizu sava tēva acīs – saceļoties pret viņu – dēls sabojā labās attiecības ar savu tēvu. Viņš joprojām paliek dēls savam tēvam, bet attiecības ir cietušas. Viņu sadraudzība, labās attiecības tiks kavētas līdz tam brīdim, kamēr dēls atzīs un lūgs piedošanu par savu kļūdu. Tas pats princips darbojas arī attiecībās ar Dievu; mūsu sadraudzība ar Viņu ir kavēta un traucēta līdz tam brīdim, kamēr atzīstamies savos grēkos un nožēlojam tos. Kad mēs izsūdzam savus grēkus, kļūdas Dievam (ne cilvēkiem), tad mūsu attiecības ir atjaunotas. Šī tad arī ir ”radniecīgā” piedošana.

Pozicionālā piedošana vai saprātīgā piedošana ir tā, kuru saņem visi ticīgie Jēzū Kristū. Mūsu pozīcijā, kā Kristus miesas locekļiem, ir piedoti visi grēki, ko savā dzīvē esam izdarījuši vai vēl nākotnē izdarīsim. Kristus maksa, ko Viņš samaksāja pie krusta ir nomierinājusi Dieva dusmas pret grēku un tādējādi nav nepieciešams pēc kaut kāda papildus soļa tam, vai maksāt vēl kaut ko vairāk par grēkiem, kā to jau ir paveicis Kristus. Kad Jēzus teica: ”Tas ir pabeigts,” Viņš to tā arī domāja. Mūsu pozicionālā piedošana tika iegūta tanī brīdī un tajā vietā.

Grēku izsūdzēšana vienmēr palīdz izvairīties no Dieva disciplīnas. Ja mēs kaut kāda iemesla dēļ neatzīstamies savos grēkus, tad varam būt droši, ka Dievs mūs disciplinēs tik ilgi, kamēr vien atzīsimies savos grēkos un sapratīsim savu kļūdu. Kā jau teikts iepriekš, mūsu grēki ir piedoti pestīšanas saņemšanas brīdī (pozicionālā piedošana), bet mūs ikdienas attiecības ar Dievu ir jāuztur labā stāvoklī, jāuztur godīgas, atklātas attiecības (radniecīgā piedošana). Nav iespējamas tuvas, labas attiecības ar Dievu, ja paturam kādu neatzītu grēku. Tāpēc mums jāatzīstas savos grēkos Dievam tik drīz cik vien iespējams kārtībā, lai uzturētu ar Viņu tuvas attiecības.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Kāpēc mums jāsūdz grēki, ja tie jau ir piedoti?