’Kā Dievs izdala garīgās dāvanas? Vai Dievs man dos garīgo dāvanu, ja es to lūgšu?

Jautājums: ’Kā Dievs izdala garīgās dāvanas? Vai Dievs man dos garīgo dāvanu, ja es to lūgšu?

Atbilde: Rom.12:3-8 un 1.Kor.12.nodaļā varam lasīt, ka garīgās dāvanas ir dotas katram Kristietim saskaņā ar Tā Kunga izvēli. Garīgās dāvanas ir dotas pamācīšanai un pacilājošai apskaidrībai Jēzū Kristū (1.Kor.12:7, 14:12). Precīzs laiks, kad dāvanas tiek dotas, nav sevišķi izcelts vai minēts. Vairums pieņem, ka garīgās dāvanas tiek dotas garīgās atdzimšanas brīdī (pestīšanas saņemšanas brīdī). Tomēr, ir daži panti, kuros norādīts, ka Dievs dod garīgās dāvanas arī vēlāk. Abi, gan 1.Tim.4:14, gan 2.Tim.1:6 norāda uz dāvanu, ko Timotejs saņēma brīdī, kad viņš tika iesvētīts par garīdznieku ‘’ar pravietojumu.’’ Šis, iespējams, norāda uz to, ka Timoteja ordinēšanas brīdī kāds no vecajiem tika runājis par garīgo dāvanu, kas palīdzētu Timotejam viņa turpmākajā kalpošanas darbā.

Mums ir teikts arī tas, ka garīgās dāvanas izvēlas Dievs (ne mēs) (1.Kor.12:28-31; 1.Kor.14:12-13). Šie panti norāda arī uz to, ka ne katram būs kāda no specifiskajām dāvanām. Kā arī Pāvils mācīja Korintas ticīgajiem to, ka, ja viņi kāro un ilgojas pēc kādas no garīgajām dāvanām, tad viņiem vajadzētu censties un tiekties uz uzlabojošām dāvanām, kā, piemēram - pravietošana (runājot un izplatot Dieva vārdu tā ceļot citus). Kāpēc Pāvilam vajadzēja mudināt viņus uz spēcīgu vēlmi pēc ‘’vēl lielākām’’ dāvanām, ja viņiem jau bija dots viss, ko vien tie vēlējās, un vairāk it kā nebija iespēju saņemt šīs izcilās dāvanas? No šā mēs varam secināt, ka Dievs var piešķirt dāvanas, ja lūdzam, kas nepieciešamas, lai mēs varētu dot pēc iespējas lielāku labumu Viņa baznīcai, tāpat kā ķēniņš Salamans, kas meklēja un lūdza Dievam gudrību kārtībā, lai viņš būtu spējīgs valdīt pār cilvēkiem, to arī saņēma.

Pēc visa teiktā, joprojām galvenais paliek tas, ka garīgās dāvanas tiek izdalītas pēc Dieva izvēles un gribas, bet ne pēc mūsu vēlmes. Pat ja katrs Kristieties vēlētos pravieša dāvanu, Dievs tomēr to nedos vienkārši tikai tāpēc, ka kāds to ļoti vēlas. Ja Viņš to darītu, tad kurš gan kalpotu un darītu pārējo darbu, kas ir vajadzīgs Kristū?

Tomēr viena lieta ir pilnīgi skaidra – ja Dievs pavēl, tad Viņš dod arī spējas. Ja Dievs liek mums kaut ko darīt (kā piem: liecināt, mīlēt nemīlamu, skolot nācijas utt.), Viņš arī dod mums spējas un zināšanas izpildīt Viņa uzlikto. Ne visi ir talantīgi un apdāvināti evaņģēlija izplatīšanas darbā, bet Dievs pavēl visiem Kristiešiem liecināt un skolot (Mt.28:18-20; Ap.d.1:8). Mēs visi esam aicināti sludināt evaņģēliju neatkarībā no tā, vai mums ir dota garīgā evaņģēlija sludināšanas dāvana. Apņēmīgie Kristieši, kuri cenšas mācīties Dieva Vārdu un pūlas attīstīt savas skološanas prasmes var kļūt par labākiem skolotājiem nekā tie, kuriem ir dotas garīgās mācīšanas dāvanas, bet pret kurām tie izturas nevērīgi.

Vai mēs saņemam garīgās dāvanas Kristus saņemšanas brīdī, vai arī tās tiek attīstītas mūsu ceļā ar Dievu? Atbilde ir – abos veidos. Parasti garīgās dāvanas tiek dotas pestīšanas saņemšanas brīdī, bet ir nepieciešams tās attīstīt caur garīgo augšanu. Vai sirds dziļākā vēlme var būt sasniegta un attīstīta garīgajā dāvanā? Vai varam dzīties pēc noteiktām garīgajām dāvanām? Šķiet, ka 1.Kor.12:31 norāda, ka tas ir iespējams: ‘’Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām.’’ Jūs varat meklēt un prasīt Dievam garīgo dāvanu un pēc tam būt dedzīgi tās attīstīšanā. Tajā pašā laikā, ja tā nav Dieva griba dot jums noteikto dāvanu, tad jūs to nesaņemsiet, un nav svarīgi cik dedzīgi būsiet lūguši. Dievs ir bezgalīgi gudrs un Viņš zina caur kādām dāvanām jūs būsiet visproduktīvākie Viņa valstībā.

Nav svarīgi ar kādām dāvanām mēs katrs esam apveltīti, toties mēs visi esam aicināti piepildīt to, kas ir norādīts garīgo dāvanu lapā: būt viesmīlīgiem, izrādīt laipnību un līdzjūtību, kalpot viens otram, sludināt evaņģēliju utt. Ja meklējam veidus, kā kalpot Dievam mīlestībā ar nolūku, lai celtu citus, tad Viņš noteikti atnesīs slavu Savam Vārdam, veicinās Savu baznīcu un atmaksās mums (1.Kor.3:5-8, 12:31, 14:1). Dievs ir apsolījis, ka, ja mēs savu prieku un baudu atradīsim Viņā, tad Viņš dos visu pēc kā mūsu sirdis ilgojas (Psalmi 37:4-5). Šis noteikti iekļauj mūsu gatavību kalpot Viņam tādos veidos, kas dos mums mērķi un dziļu apmierinātību mūsu dzīvēs.

Atpakaļ uz latvisko versiju