Kāpēc Dievs atļauj notikt dabas katastrofām – zemestrīcēm, viesuļvētrām, cunami u.c.?

Jautājums: Kāpēc Dievs atļauj notikt dabas katastrofām – zemestrīcēm, viesuļvētrām, cunami u.c.?

Atbilde: Kāpēc Dievs atļauj notikt zemestrīcēm, viesuļvētrām, cunami, cikloniem, dubļu nogruvumiem un citām dažādām dabas katastrofām? Tādas katastrofas kā 2004. gada cunami Āzijā, 2005. gada viesuļvētra Katrīna dienvidaustrumu Amerikā, 2008. gada ciklons Mjanmā (Myanmar) Dienvidaustrumu Āzijā un citas dabas stihijas un, katastrofas liek cilvēkiem jautāt– vai Dievs ir labs? Tomēr ir tik bēdīgi un sāpinoši, ka visas dabas katastrofas bieži vien ir attiecinātas uz ‘’Dieva rīcību’’ kamēr tajā pašā laikā neviens nepateicas Dievam par gadiem, desmitgadēm vai pat gadsimtiem, kas ir pagājuši mierīgos un labvēlīgos laika apstākļos. Dievs radīja visu universu un arī dabas likumus (1.Moz.gr.1:1). Lielākā daļa dabisko katastrofu ir rezultāts tam, ka šie likumi darbojas. Viesuļvētras, taifūni utt. ir atšķirīgu laika apstākļu modeļu sadursmes rezultāti. Zemestrīce notiek zemes plāksnes struktūras maiņas rezultātā. Cunami tiek izraisīti zemūdens zemestrīces rezultātā.

Bībele paziņo, ka Jēzum Kristum ir vara un ietekme pār visu dabu kopā (Kol.1:16-17). Vai Dievs varētu novērst dabas katastrofas? Absolūti droši! Vai Dievs dažreiz ietekmē dabas apstākļus? Jā, kā mēs to varam redzēt 5.Moz.gr.11:17 un Jēk.5:17. Tālāk, 4.Moz.gr.16:30-34 rāda mums, ka Dievs dažreiz rada dabas katastrofas, lai sodītu par grēku. Jāņa atklāsmes grāmata apraksta daudzus notikumus, kas noteikti varētu tikt aprakstīti kā dabas katastrofas (Jņ.atkl.gr.6, 8 un 16 nodaļas). Vai katra dabas katastrofa ir Dieva sods? Absolūti un noteikti nē.

Ļoti lielā mērā, tāpat kā Dievs atļauj ļauniem cilvēkiem darīt to ļaunos darbus, tajā pašā veidā Dievs atļauj zemei atspoguļot pār zemi pastāvošā grēka sekas. Rom.8:19-21 saka, ka ‘’arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis, tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību.’’ Cilvēces grēkā krišana ir iespaidojusi it visu, ieskaitot pasauli, kuru apdzīvojam. Pilnīgi viss visā radībā ir pakļauts sabrukumam un iznīcībai. Grēks ir galvenais dabas katastrofu iemesls tieši tāpat kā tas ir iemesls nāvei, slimībām un ciešanām.

Mēs varam saprast kāpēc dabas katastrofas notiek. Bet mēs nevaram saprast kāpēc Dievs atļauj tām notikt. Kāpēc Dievs atļāva cunami katastrofu Āzijā, kas nogalināja pāri par 225,000 cilvēku? Kāpēc Dievs atļāva viesuļvētrai Katrīnai sagraut un izpostīt daudzu tūkstošu cilvēku mītnes? Pirmkārt, šādi notikumi iedragā mūsu pārliecību, konfidenci šinī dzīvē un liek mums domāt par mūžību. Baznīcas parasti ir pārpildītas pēc tādām katastrofām, jo cilvēki pēkšņi aptver cik smalkas un trauslas ir dzīves un kā tās var tikt paņemtas no mums prom vienā acumirklī. Bet lieta, ko mēs zinām droši un noteikti: Dievs ir labs! Dabas katastrofu laikā notiek tik pārsteidzoši brīnumi, kas tik bieži novērš vēl lielāku postu un zaudējumu dzīvēs. Dabas katastrofas liek miljoniem cilvēku pārvērtēt prioritātes viņu dzīvēs. Simtiem miljonu dolāru tiek sūtīti uz katastrofu skartajiem apgabaliem palīdzēt cilvēkiem to ciešanās. Kristiešu ministrijām tiek dota iespēja palīdzēt, dot padomu, lūgt un vadīt cilvēkus uz glābšanu Kristus ticībā. Dievs var, dara un realizē brīnišķīgas lietas šausmīgu traģēdiju rezultātā (Rom.8:28).

Atpakaļ uz latvisko versiju