Kas ir Bībeliskā nošķirtība?

Jautājums: Kas ir Bībeliskā nošķirtība?

Atbilde: Bībeliskā nošķirtība ir atzīšana, ka Dievs ir aicinājis visus ticīgos atdalīties no pasaules un pievērsties individuālai un korporatīvai šķīstības jeb nevainības praksei grēcīgo kultūru vidū. Parasti Bībeliskā nošķirtība ir aplūkota no diviem aspektiem: personiskā un priesteriskā.

Personiskā nošķirtība iekļauj personas nodošanos dievbijīgam dzīves veidam. Daniēls praktizēja personisko nošķirtību kad viņš ‘’...cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu...’’ (Daniēla 1:8). Tā bija viņa Bībeliskā nošķirtība, jo viņa standarts bija balstīts uz Dieva atklāsmi Mozus likumos.

Modernās Bībeliskās nošķirtības piemērs varētu būt tāds, ka persona noraida ielūgumus uz viesībām, kurās varētu tikt pasniegts alkohols. Šāds lēmums varētu tikt pieņemts kārtībā, lai apietu kārdinājumu (Rom.13:14) un izvairītos no ‘’visa, kas ļauns,’’ (1.Tes.5:22) vai arī vienkārši, lai dzīvotu saskaņā ar savu personisko pārliecību (Rom.14:5).

Bībele skaidri māca, ka Dieva bērniem ir jādzīvo nošķirtībā no pasaules. ‘’Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu’’ (2.Kor.6:14-17; skat. arī 1.Pēt.1:14-16).

Priesteriskā nošķirtība iekļauj baznīcas lēmumus attiecībā uz tās sakariem ar citām organizācijām pamatojoties uz tās teoloģiju un praksēm. Jau pašā vārdā ‘’baznīca’’ ir netiešs norādījums uz nošķirtību, jo vārds ‘’baznīca’’ no grieķu valodas (ekklesia) nozīmē ‘’aicinājums sanākt kopā,’’ atdalīties no citiem. Savā vēstulē, Pergama draudzei, Jēzus brīdināja nesaistīties ar tiem, kuri māca nepareizu mācību (Atkl.gr.2:14:15). Baznīcai bija jābūt nošķirtai laužot visus sakarus ar ķecerīgumu. Moderns piemērs priesteriskajai nošķirtībai varētu būt tāds, ka pastāv noteikti konfesionālie viedokļi attiecībā pret ekumeniskajām savienībām, kas varētu vienot baznīcas ar atkritējiem.

Bībeliskā nošķirtība nepieprasa Kristiešiem nekontaktēties ar neticīgajiem. Tāpat kā Jēzus bija, mums jābūt draudzībā ar grēciniekiem, tomēr mums nav jāņem dalība grēcīgos darbos (Lk.ev.7:34). Par līdzsvarotu nošķirtību Pāvils izsaka šādu viedokli: ‘’Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem. Es nedomāju - vispār ar šīs pasaules netiklajiem vai mantraušiem, vai laupītājiem, vai elku kalpiem; tad jau jums vajadzētu aiziet no šīs pasaules’’ (1.Kor.5:9-10). Citiem vārdiem runājot – mēs esam šinī pasaulē, bet ne no šīs pasaules.

Mums jābūt gaismai visai pasaulei, bet mums nav jāļauj mūsu gaismu samazināt. ‘’Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs’’ (Mt.ev.5:14-16).

Atpakaļ uz latvisko versiju