Vai Bībele piedod verdzību?



Jautājums: Vai Bībele piedod verdzību?

Atbilde:
Pastāv tendence skatīties uz verdzību kā uz kaut ko, kas ir pagātnē. Bet uz šodienu apmēram 12 miljoni cilvēku ir pakļauti verdzībai: piespiedu darbs, seksa tirdzniecība, pārmantotie īpašumi utt.

Kristiešiem, kas izpirkti no grēka verdzības, Jēzus Kristus sekotājiem vajadzētu būt tiem, kas iestājas un dara visu, lai izbeigtu verdzību mūsdienu pasaulē. Tomēr rodas jautājums, - kāpēc Bībele nenosoda verdzību? Kāpēc Bībele, šķiet pat atbalsta verdzības praksi.

Bībele nenosoda cilvēku verdzības praksi, tomēr dod norādījumus kā jāizturas pret vergu (5.Moz.gr.15:12-15; Ef.6:9; Kol.4:1). Bībelē verdzība nav pasludināta ārpus likuma, tādēļ daudzi uzskata, ka Bībele piedod visa veida verdzību. Tomēr cilvēki nesaprot to, ka senajos laikos verdzībai bija pavisam cita nozīme, nekā verdzībai, kas tika attīstījusies dažādās pasaules malās pagājušajos gadsimtos. Bībelē aprakstītā verdzība nekad nebija vērsta uz cilvēku rasi. Cilvēki netika padarīti par vergiem tāpēc, ka viņi bija citas nacionalitātes vai savādākas āda krāsas. Bībeles laikos verdzība bija vairāk jautājums par sociālo stāvokli. Cilvēki paši sevi pārdeva verdzībā, kad tie vairs nespēja maksāt savus parādus vai apgādāt ģimeni. Jaunajā Testamentā dažreiz pat ārsti, advokāti un pat politiķi bija vergi kādam citam. Faktiski, daži cilvēki pat izvēlējās būt vergi, lai viņu saimnieks apmierinātu visas viņu vajadzības.

Pagājušo gadsimtu verdzība nepārprotami bija balstīta uz ādas krāsu. Amerikas Savienotajās Valstīs daudzi tumšādainie cilvēki bija uzskatīti par vergiem viņu nacionalitātes dēļ; daudzi vergu īpašnieki patiesi ticēja, ka tumšādainie cilvēki ir mazvērtīgākas cilvēciskas būtnes. Tomēr Bībele nepārprotami nosoda uz rasi balstītu verdzību. Apsveriet ebreju verdzības laikus, kad tie bija vergi Ēģiptē. Ebreji bez savas izvēles bija padarīti par vergiem tāpēc, ka viņi bija ebreji (2.Moz.gr.13:14). Mocības, ko Dievs sūtīja pār Ēģipti ir pierādījums tam, ka Dievs neatbalsta un ir pret rasu verdzību (2.Moz.gr.7-11). Tātad, Bībele patiešām nosoda daudzus verdzības veidus un tajā pašā laikā atļauj dažas verdzības formas. Galvenais, kas jāsaprot ir tas, ka verdzība, par kuru runā Bībele nav tā rasiskā verdzība, kas kā sērga bija pārņēmusi pasauli pagājušajos gadsimtos.

Pie tam abi, Vecais un Jaunais Testamenti nosoda ”cilvēku nolaupīšanas” praksi, kas tik bieži tika praktizēta Āfrikā 19jā gadsimtā. Vergu mednieki strādāja cītīgi - nolaupīts afrikāņus viņi pārdeva vergu tirdzniecībā un veda tos uz Jauno Pasauli strādāt plantācijās un fermās. Šāda rīcība ir pretīga un nepieņemama Dievam. Mozus likumos sods par šāda veida noziegumu bija nāve: ”Kas nolaupījis cilvēku un t pārdevis vai arī to atrod pie viņa, lai mirtin mirst!” (2.Moz.gr.21:16). Līdzīgi, arī Jaunajā Testamentā vergu tirgotāji ir saukti par ”bezdievjiem un grēciniekiem,” tie ir nostādīti tajā pašā grēcinieku kategorijā, kas nogalina savas mātes un tēvus; ir slepkavas, laulības pārkāpēji, perversi, meļi un viltus liecinieki (1.Tim.1:8-10).

Cits, ļoti svarīgs aspekts ir tas, ka Bībeles mērķis nav pārkārtot vai uzlabot sabiedrību, bet gan norādīt ceļu uz pestīšanu. Bieži vien Bībele aplūko jautājumus no iekšpuses uz āru. Persona, kas ir pieredzējusi Dieva mīlestību, žēlsirdību un Viņa labvēlību pestīšanas saņemšanas brīdī, mainīs savu domāšanas veidu un izvērtēs savas rīcības, jo Dievs pārveidos tās personas dvēseli. Kad Dievs skar dvēseli un sirdi, tad saņemot pestīšanu un brīvību no grēka verdzības cilvēks sapratīs visā pilnībā, ka padarīt kādu par vergu ir nepieņemami un nosodāmi. Katrs cilvēks, kas neviltoti un patiesi pieredz Dieva labvēlību un zina Viņa gribu mainīsies, un būs žēlīgs pret citiem. Tas arī ir galvenais Bībeles noteikums verdzības izbeigšanai.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai Bībele piedod verdzību?