Vai Bībele patiesi ir Dieva Vārds?



Jautājums: Vai Bībele patiesi ir Dieva Vārds?

Atbilde:
Tas, kādu atbildi mēs rodam uz šo jautājumu, ietekmēs ne tikai to, kā mēs uzlūkojam Bībeli un tās nozīmīgumu mūsu dzīvēs, bet tam būs arī mūžīga ietekme uz mums. Ja Bībele patiesi ir Dieva Vārds, tad mums to vajadzētu mīlēt, studēt, paklausīt tai, un, visbeidzot, ticēt tai. Ja Bībele ir Dieva Vārds, tad ignorēt to būtu tas pats, kas ignorēt Dievu.

Tas, ka Dievs mums ir devis Bībeli, ir Viņa mīlestības apliecinājums. Vārds „atklāsme” nozīmē vienkārši to, ka Dievs darīja cilvēcei zināmu informāciju par to, kāds Viņš ir un to, kādā veidā mums var būt attiecības ar Viņu. Šīs ir lietas, ko mēs nekādi nevarētu paši uzzināt, ja Dievs tās nebūtu atklājis Bībelē. Lai gan šī Dieva atklāsme par sevi tika dota cilvēkiem pakāpeniski, kādu 1500 gadu laikā, tā vienmēr ir ietvērusi sevī visu, ko cilvēkam būtu jāzina, lai būtu pareizās attiecībās ar Dievu. Ja Bībele patiesi ir Dieva Vārds, tad tai ir augstākā autoritāte visās lietās, kas saistās ar ticību, reliģiskām darbībām un morāles jautājumiem.

Jautājums, ko mums vajadzētu sev uzdot, ir – kā mēs varam zināt, ka Bībele ir Dieva Vārds, un nevis tikai laba grāmata? Kas ir tā unikālā lieta, kas Bībele paceļ pāri visām citām reliģiskajām grāmatām, kuras ir jebkad ir sarakstītas? Vai ir kādi pierādījumi tam, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds? Šie ir tie jautājumi, kurus mums ir jāapskata, lai nopietni izvērtētu Bībeles tiesības saukties par Dieva Vārdu, kas ir dievišķi iedvesmots un pilnīgi pietiekams, lai sniegtu atbildes un pamācības visos jautājumos, kas skar ticību un attiecīgu dzīvesveidu.

Neapšaubāmi ir tas, ka Bībele sauc sevi par Dieva Vārdu. Tas ir skaidri redzams tādos pantos, kā, piem., 2. Timotejam 3:15-17, kur ir teikts, „tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū. Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”.

Lai atbildētu šos jautājumus, mums ir jāapskata kā iekšējie, tā ārējie pierādījumi tam, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds. Iekšējie pierādījumi ir tās lietas pašā Bībelē, kas apliecina tās dievišķo izcelsmi. Pirmais no iekšējiem pierādījumiem ir tas, ka Bībele ir vienota, saliedēta, vienprātīga. Lai gan Bībele sastāv no sešdesmit sešām atsevišķām grāmatām, kas ir sarakstītas trijos dažādos kontinentos un trijās dažādās valodās 1500 gadu laikā, un kurām ir 40 dažādi autori (kuriem katram bija savs dzīves ceļš un pieredze), Bībele ir un paliek vienota grāmata no vāka līdz vākam, kurā nav nekādu pretrunu. Šī vienotība ir unikāla, un atšķir to no citām grāmatām, un tā ir pierādījums tam, ka Bībele ir dievišķi inspirēta.

Vēl viens no iekšējiem pierādījumiem tam, ka Bībele ir Dieva Vārds, ir tas, ka Bībelē ir atrodami ļoti daudz detalizētu pareģojumu. Bībelē ir simtiem detalizētu pareģojumu par dažādu tautu, ieskaitot ebreju, nākotni, par dažādu pilsētu likteņiem, kā arī par visas cilvēces nākotni, un arī par Mesijas nākšanu, kas būs ne tikai ebreju, bet arī visas pasaules, visu, kas tic uz Viņu, pestītājs. Atšķirībā no citās reliģiskās grāmatās atrodamajiem vai Nostradamus pareģojumiem, Bībeles pareģojumi ir ļoti precīzi un tie vienmēr ir bijuši patiesi, piepildījušies. Tikai Vecajā Derībā vien ir vairāk par 300 pareģojumu par Jēzu Kristu. Tika pareģots, kur un kādā ģimenē Viņš piedzims, kā arī tas, kādā nāvē Viņš mirs, un tas, ka Viņš augšāmcelsies trešajā dienā pēc nāves. Nav cita loģiska veida, kā izskaidrot Bībeles pareģojumu precizitāti un patiesumu, kā vien ar to, ka Bībele ir dievišķi inspirēta. Nav neviena cita reliģiska grāmata, kurā būtu tāds apjoms pareģojumu, kāds ir Bībelē.

Trešais iekšējais pierādījums tam, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds, ir Bībeles unikālā autoritāte un spēks. Lai gan šis pierādījums ir subjektīvāks kā iepriekšējie divi, tas tomēr ir ļoti spēcīgi liecina par tās dievišķo inspirētību. Bībelei, kā nevienai citai grāmatai šajā pasaulē, ir unikāla autoritāte. Šī autoritāte un spēks ir vislabāk redzami tajā, ka neskaitāmu cilvēku dzīves ir tikušas izmainītas, lasot Bībeli. Narkomāni ir tikuši dziedināti, homoseksuāļi ir tikuši atbrīvoti, bezpajumtnieki un citi dzīves satriektie ir tikuši izmainīti, nocietinājušies noziedznieki ir tikuši pārveidoti, grēcinieki norāti, un naids ir ticis pārvērsts mīlestībā, to lasot. Bībelei piemīt dinamisks un dzīvi izmainošs spēks, un tas tā ir tāpēc, ka tā ir Dieva Vārds.

To, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds, pierāda arī tā saucamie ārējie pierādījumi. Viens no šādiem pierādījumiem ir Bībeles vēsture. Tā kā Bībelē ir aprakstīti dažādi vēsturiski notikumi, tās patiesumu un precizitāti var pārbaudīt kā jebkuru citu vēsturisku dokumentu. Pētot gan arheoloģiskos izrakumus, gan dažādus citus tā laika dokumentus, atkal un atkal top skaidri redzams, ka Bībelē aprakstītie vēsturiskie notikumi ir precīzi un patiesi. Īstenībā, visi arheoloģiskie un citi rakstiskie pierādījumi padara Bībeli par vislabāk dokumentēto grāmatu no antīkās pasaules laikiem. Fakts, ka Bībele precīzi un patiesi apraksta vēsturiskus notikumus, norāda uz to, ka tā ir patiesa arī tad, kad tā runā par reliģiskām lietām un doktrīnām, un tas palīdz pamatot to, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds.

Vēl viens ārējais pierādījums tam, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds, ir tās autoru godprātīgums. Kā jau tika minēts agrāk, Dievs lietoja dažādus cilvēkus ar dažādām dzīves pieredzēm, lai caur tiem mums darītu zināmu informāciju par Sevi. Pētot šo cilvēku dzīves stāstus, nav nekāda iemesla neticēt tam, ka viņi bija godīgi un patiesi cilvēki. Viņi pat bija gatavi mirt moku pilnā nāvē par savu ticību, tāpēc ir skaidrs, ka šie parastie, tomēr godīgie cilvēki patiesi ticēja, ka Dievs ir viņus uzrunājis. Tie cilvēki, kas sarakstīja Jauno Derību, kā arī vairāki simti citu tā laika ticīgo (1. Korintiešiem 15:6) zināja, ka Kristus vēsts ir patiesa, jo viņi bija pavadījuši laiku kopā ar Viņu arī pēc Viņa augšāmcelšanās. Tas, ka tie bija redzējuši augšāmcelto Kristu, atstāja uz viņu dzīvēm neizmērojamu iespaidu. Ja pēc Jēzus nāves viņi bija pārbijušies un slēpās no visiem, tad pēc Viņa augšāmcelšanās viņi bija gatavi liecināt visai pasaulei un pat mirt par to vēsti, ko Dievs viņiem bija atklājis. Viņu dzīve un nāve arī kalpo par pierādījumu tam, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds.

Pēdējais pierādījums tam, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds, ir tas, ka neviens to laika gaitā nav spējis iznīcināt. Bībeles spēka dēļ, un tādēļ, ka tā ir Dieva Vārds, Bībele ir pārcietusi visļaunākos mēģinājumus to iznīcināt. Sākot ar romiešu imperatoriem (piem. Diokleciāns), turpinot ar komunistu diktatoriem, un beidzot ar mūsdienu ateistiem un agnostiķiem, Bībele ir pārcietusi visus šos uzbrukumus un joprojām ir pasaulē visvairāk publicētā grāmata.

Cauri laikiem, skeptiķi ir saukuši Bībeli par mitoloģisku, bet arheoloģija ir pierādījusi to, ka tā ir vēsturiska. Oponenti ir uzskatījuši tās mācību par primitīvu un nemodernu, bet tās morālie un tiesiskie koncepti un mācības ir devušas pozitīvu ietekmi daudzām sabiedrībām un kultūrām visā pasaulē. Tai turpina uzbrukt zinātne, psiholoģija un dažādi politiskie spēki, tomēr tā paliek tikpat patiesa un būtiska šodien, kāda tā bija tad, kad bija tikko sarakstīta. Tā ir grāmata, kas ir pārveidojusi neskaitāmu cilvēku dzīves pēdējo 2000 gadu laikā. Lai arī kā tās oponenti cenšas tai uzbrukt, to iznīcināt vai diskreditēt, Bībele joprojām paliek tikpat spēcīga, patiesa un būtiska kā vienmēr. Tas, ka Bībele joprojām ir tikpat precīza kā pirms visiem mēģinājumiem to sagrozīt, uzbrukt tai vai to iznīcināt, ir vēl viens pierādījums tam, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds. Tam nevajadzētu mūs pārsteigt, ka par spīti visiem uzbrukumiem, Bībele joprojām paliek nemainīga un nesatricināma, jo Jēzus pats ir teicis: „Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.” (Marka ev. 13:31) Tātad, pēc visu pierādījumu aplūkošanas, var droši apgalvot, ka Bībele patiesi ir Dieva Vārds.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai Bībele patiesi ir Dieva Vārds?