Vai 1.Moz.gr.1.nodaļa apraksta dienas, kas bija burtiski 24 stundas garas?



Jautājums: Vai 1.Moz.gr.1.nodaļa apraksta dienas, kas bija burtiski 24 stundas garas?

Atbilde:
Skatoties uz 1.Mozus grāmatas kopējo kontekstu un rūpīgi studējot vārdu ”diena” vēstulē Ebrejiem, nonākam pie slēdziena, ka viena ”diena” tajos laikos bija burtisks 24 stundu ilgs laika periods. Vārds yom tulkojumā no Ebreju valodas var būt ar vairākām nozīmēm. Tas var nozīmēt 24 stundu ilgu laika periodu, kas vajadzīgs zemei, lai apgrieztos ap savu asi (piem. zeme apgriežas ap savu asi 24 stundu ilgā laika periodā). Tas var nozīmēt dienu starp rītausmu un vakara krēslu (piem. pa dienu ir ļoti karsts, bet naktī paliek vēsāks). Un tas var nozīmēt nenoteiktu laika periodu (piem. atpakaļ mana vectēva dienā...). Pirmajā Mozus grāmatā 7:11 ir runāts par burtisku 24 stundu ilgu laika periodu. 1.Moz.gr.1:16 ir runāts par dienu, kas ilga no rītausmas līdz vakara krēslai. 1.Moz.gr.2:4 ir runāts par nenoteiktu laika periodu. Tātad, ko nozīmē tas, ka 1.Moz.gr.1:5-2:2 tas ir lietots kopā ar parastiem skaitļiem (t.i. pirmā diena, otrā diena, trešā diena, ceturtā diena, piektā diena, sestā diena, septītā diena)? Vai tas ir 24 stundu ilgs laika periods vai arī kaut kas cits? Vai šinī gadījumā varētu būt, ka vārds yom ir lietots attiecībā uz nenoteiktu laika periodu?

To, kā vārds ”yom” ir tulkots 1.Moz.gr.1:5-2:2 mēs varam noteikt vienkārši izmeklējot kopējā kontekstā teikto, kurā atrodam vārdu un pēc tam salīdzinām to ar citos Svēto Rakstu pantos teikto, un kā tas ir lietots attiecībā uz šo gadījumu. Šādi rīkojoties mēs atļaujam Svētajiem Rakstiem tulkot pašiem sevi. Ebreju vārds yom Vecajā Testamentā ir lietots 2301 reizes. Ārpus 1.Moz.gr. šis vārds kopā ar skaitli ir lietots 410 reizes un vienmēr nozīmē parastu 24 stundas garu diennakti. Vārdi ”vakars” vai ”rīts” kopā ir lietoti 38 reizes un vienmēr norāda uz parastu dienu. Yom + ”vakars” vai ”rīts” (23 reizes) un vienmēr norāda un parastu dienu. Yom + ”nakts” (52 reizes) arī norāda parastu dienu.

1.Moz.gr.1:5 – 2:2 konteksts, kurā aprakstot ”vakaru un rītu” ir lietots vārds yom rāda pavisam skaidri, ka autors bija domājis burtisku 24 stundu ilgu laika periodu. Atsauksmes uz ”rītu” un ”vakaru” nenozīmē neko, ja vien ar to nav domāts burtisks 24 stundu ilgs laika periods. Šis bija skaidri saprasts un pieņemts pirmās Mozus grāmatas 1:5 un 2:2, tulkojums līdz 1800. gadam, kad zinātnieku aprindās parādījās paradigmas (Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības) maiņa. Tas bija laiks, kad zemes nogulšņu slānim tika piešķirta jauna jēga un tas tika tulkots no pavisam cita viedokļa. Līdz tam laikam klinšu slāņi bija interpretēti kā pierādījums Noasa plūdu laikiem. Sakarā ar jauno viedokli plūdi tika atmesti un zinātniskajās aprindās iežu slāņus pārinterpretēja kā ļoti vecas zemes pierādījumus. Daži Kristieši labu domādami, bet briesmīgi kļūdoties, centās saskaņot šo jauno pret - plūdu, anti - Bībelisko interpretējumu ar 1.Mozus grāmatas ziņojumu pārinterpretējot vārdu yom lielākā un plašākā nozīmē - kā nenoteiktu laika periodu.

Patiesībā ļoti daudzi vecās zemes interpretējumi ir atzīti kā tādi, kas paļāvušies uz kļūdainiem, nepierādītiem pieņēmumiem. Bet mēs nedrīkstam atļaut spītīgiem, prātu aizslēgušiem zinātniekiem iespaidot to, kā lasām Bībeli. Saskaņā ar otrajā Mozus grāmatā 20: 9-11 teikto, Dievs radīja pasauli burtiski sešās dienās; tā kalpojot cilvēkiem par paraugu attiecībā uz sešu dienu darba nedēļu; sešas dienas strādā un vienu atpūties. Pilnīgi noteikti, ka Dievs varēja radīt it visu pasauli vienā dienā un nekavējoties, ja vien Viņš to gribētu. Bet acīmredzami Viņam bijām prātā mēs jau pirms Viņš mūs radīja (sestajā dienā) un tādējādi parādīja mums labu piemēru, kuram jāseko.


Atpakaļ uz latvisko versiju


Vai 1.Moz.gr.1.nodaļa apraksta dienas, kas bija burtiski 24 stundas garas?